Dzeja, ko lasa vai plēš. Ojārs Vācietis un bērnu literatūra.

30. septembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, aicina uz sarunu vakaru “Dzeja, ko lasa vai plēš. Ojārs Vācietis un bērnu literatūra. ”, kas noris pasākumu cikla “Vācietis un laiks” ietvaros. Vakarā viesosies dzejniece, redaktore, bērnu grāmatu autore un izdevēja Inese Zandere.

Līdzās dzejai pieaugušajiem Ojārs Vācietis rakstījis arī dzejoļus bērniem. Daudzi no tiem izkāpuši no grāmatas lappusēm – gan tie, kas pārtapuši dziesmās ar Imanta Kalniņa mūziku un atdzīvojušies Rozes Stiebras režisētajā multiplikācijas filmā “Kabata” (1983.), gan saviļņojošais “Tu esi”, ko dziedājis un čukstējis teju ikviens skolēnu koris. Ojāra Vācieša bērnu dzejoļu varoņus pazīst kā liels tā mazs – zvirbuli, kuram pazuda māsa, mušu, kas nezināja, kas ir duša, šausmīgo Šlopster-Klopsteru, kurš izkoda Mēnesim robu, un citus. Daudzus no tiem atdzejojumos iepazinuši bērni aiz Latvijas robežām.

Rakstīt dzeju bērniem, pēc Ojāra Vācieša domām, ir liela atbildība. Viņš rūpīgi sekojis līdzi notiekošajam latviešu un pasaules bērnu dzejā, analizējis, pārdomājis, kritizējis un atzinis par labu esam. Par visu šo runāsim sarunu vakarā kopā ar Inesi Zanderi.

Inese Zandere (1958) ir latviešu dzejniece, rakstniece, bērnu grāmatu autore un redaktore, strādājusi arī laikrakstos “Pionieris” un “Diena”, bijusi viena no žurnāla “Rīgas Laiks” dibinātājiem. Ineses Zanderes dzeja plaši komponēta, izmantota animācijas filmās, viņa ir populārās animācijas “sērijas “Lupatiņi” scenāriste, Ērika Ešenvalda operas “Iemūrētie” un citu muzikāli dramatisku darbu libretiste. Inese Zandere saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā, Literatūras gada balvu par grāmatām “Iekšiņa un āriņa” un “Melnās čūskas maiznīca”, Jāņa Baltvilka balvu Bērnu literatūrā, Autortiesību  bezgalības balvu, iekļauta IBBY Goda sarakstā un nominēta Astridas Lindgrēnes memoriālajai balvai. Par devumu literatūrā un žurnālā “Rīgas Laiks” saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni  (2008) un LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā (2018).

Ieejas maksa: 2,00 EUR,
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1,50 EUR.

Vairāk informācijas: Dora Pauzere
+ 371 67619905, + 371 67614015; dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Akmeņu valoda

26. augustā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, aicina uz sarunu vakaru “Akmeņu valoda”, kas noris pasākumu cikla “Vācietis un laiks” ietvaros. Vakarā viesosies novadpētnieks Ivars Logins, lai stāstītu par akmeņu izpēti, nozīmi un nostāstiem par tiem.

Nenoliedzama vērtība mūsu zemē ir akmeņi un ļaužu saglabātie nostāsti par tiem. Tie aizrāvuši gan dzejnieku Ojāru Vācieti, gan arī novadpētnieku Ivaru Loginu, kuram pēdējo desmit gadu laikā izdevies apzināt daudzus zīmīgus akmeņus, to skaitā arī tādus, kas pelnījuši nopietnu zinātnisku izpēti.

Skolas gados radusies interese par vēsturi sākotnēji aizvedusi Ivaru Loginu uz Rīgas Pionieru pils arheologu pulciņu. Pirmā vasara, kurā iepazīta praktiskā arheoloģija, atstājusi neizdzēšamas atmiņas par izrakumiem Aizkraukles pilskalnā un Lībiešu upuralās, un, gadiem ejot, interese par vēsturi un novadpētniecību nav mazinājusies. Iepazīšanās ar dabas retumu krātuves dibinātāju Gunti Eniņu Ivaru Loginu aizvedusi vairākās interesantās Latvijas dabas vērtību apzināšanas ekspedīcijās.

Arī Ojāra Vācieša dzejā un apkārtnē akmeņi ir klātesoši. Pie dzejnieka mājās stāv divas bruģakmeņu kaudzes, kuras viņš par 25 rubļiem savulaik atpircis no ceļa strādniekiem un uzdāvinājis sievai Ludmilai. Jau vēlāk Ojārs uz šīm pašām kaudzēm pozē fotogrāfijai.

Brīžos, kad neraksta dzeju, Ojārs Vācietis vācis iežu un minerālu paraugus. Jau skolas gados viņš visai nopietni apsvēris iespēju studēt ģeogrāfiju, un interese par dabas procesiem saglabājusies visu mūžu. Minerālus meklējis tepat Latvijā, vēlāk arī Sibīrijā. No turienes minerālu paraugus sūtījis arī viņa skolas dienu draugs ģeologs Gunārs Grāvis. Vēlāk tie, ietīstīti avīžpapīrā, glabājās dzejnieka rakstāmgaldā – itin kā nevīžīgi, tomēr Vācietis raksta “šodien man jāiemācās runāt akmeņu valodā”.

Ieejas maksa: 2,00 EUR,
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1,50 EUR.
Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Stalti Latvijai – no Kurzemes līdz Pārdaugavai

30. oktobrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19) sarunu cikla „Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar folkloristi, līvu kultūras tradīciju sargātāju un folkloras kopas „Skandinieki” dibinātāju Helmī Stalti.

Folkloriste un kultūras personība Helmī Stalte ir dzimusi Āgenskalnā, kolcenieku Oskara un Marijas Staltu ģimenē. Rīgā liktenīgi satikās Helmī no Kurzemes līviem un Dainis no Vidzemes līviem. Pārdaugavā dzīvojot, Stalti un viņu dibinātie „Skandinieki” ar savām dziesmām sauca pretoties padomju varai. Dzima Dziesmotā revolūcija.

Helmī Stalte, aicinot tikties, saka: „Daugava – līvu Vēna, Likteņupe, Veļu upe. Pārcelsimies pāri Daugavai gan laikā, gan atmiņās par vērtīgiem, īpašiem notikumiem un cilvēkiem, kuri nu jau ir garajā mūžā, bet atstājuši Latvijā neizdzēšamas pēdas.”

Par šo laiku var teikt arī Ojāra Vācieša vārdiem:
“Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries!

Buries
pāri senču kauliem,
mana sirdsapziņa,
buries!

Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.[..]”

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: speciāliste Dace Micāne-Zālīte
+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Runā Pārdaugava ar Linardu Rozentālu

24. aprīlī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) sarunu cikla “Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu.

Sarunu cikls iezīmē Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Pasākumu cikls aicina Pārdaugavas apkaimes iedzīvotājus apzināties savas apkārtnes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Rīgas Lutera draudze ir lielākā luterāņu draudze Latvijā. Līdzekļu vākšana Lutera baznīcas, arī Torņkalna baznīcas, celtniecībai tika uzsākta 1881. gadā. Baznīca tika uzcelta laikā no 1888. līdz 1890. gadam pēc arhitekta Johana Koha projekta. Ēka iesvētīta 1891. gada 24. februārī. Tā ir pirmā Lutera vārdā nosauktā baznīca Latvijā.

Sarīkojuma ietvaros par baznīcas vēsturi, arhitektūru un par tās lomu Torņkalna un Pārdaugavas kultūrainavā vēstīs Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.
Linards Rozentāls, Dr.theol., ordinēts par mācītāju 1995. gadā. Kalpo Rīgas Lutera draudzē kopš 2000. gada. Līdztekus darbam draudzē viņš ir kapelāns Bērnu slimnīcas Vecāku mājā.

Tieši pašlaik Ojāra Vācieša muzejā aplūkojama arī Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde “Kas dārzā, kas dārzā”. Jau kopš 2001. gada tādas muzejā tiek rīkotas katru pavasari ap Lieldienu laiku. Šoreiz dotais nosaukums pavēris iespējas glezniecības, grafikas, tēlniecības, keramikas, stikla, metālmākslas u.c. dažādu nozaru māksliniekiem, katram pašam izvēloties darbus, reizē garantējot kopīgu noskaņu.

Ieejas maksa: 2.00 EUR;

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.