Izstāde “Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju”

Ojāra Vācieša muzejā (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) no 9. jūlija līdz 29. augustam aplūkojama izstāde “Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju”, kurā aplūkojamas četru mākslinieku gleznas – veltījumi dzejnieka iemīļotajai Gaujai.

Upes Gaujas tēls Ojāra Vācieša dzejā ir īpaši iemīļots, arī dzejnieka biogrāfijas kartē Gauja rit blakus. Viņa dzejā upe ir cilvēciskota, gandrīz fiziski mīlama kā sieviete –Gaujai ir sudrabkurpītes, kuras apāvusi, viņa tek uz priekšu. Viņa arī dēmoniska, dzīves ņemoša, viņas krastos iemīlas, skūpstās, dzer kāzas un pavada bērēs. Dzejoļu ciklā “Gaujas vasaras serenādes” no nepublicēto dzejoļu klāsta (1974-1979) radīta kinematogrāfiska dzejas skice, kurā cilvēks un mītiskais, kas sastopams Gaujā un ap Gauju, savijas kopīga dzejas un dabas ainavā.

Ja Rainis bija Daugavas dziesminieks, tad Ojārs Vācietis – Gaujas: “Saule arī vairs nebija tā, kas vasarā – spožā, baltā, bet jau mazliet vara krāsā, un, staigājot pa Gaujmalas kraujām, likās, ka smaržo ne vien pļavas un dārzi, bet arī pati sarkanā saules gaisma.” (Ojārs Vācietis “Tās dienas acīm”, 1959)

Saules gaisma un dabas krāsas gleznotājam ir īpaši svarīgas, kad tiek gleznots plenērā. Ojāra Vācieša muzejā no 9. jūlija līdz 29. augustam izstādē “Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju” satikušies gleznotāji Laine Kainaize, Andrejs Bovtovičs, Aija Prince un Gunta Brakovska, lai dalītos ar saviem Gaujas stāstiem gleznās.
Māksliniece Gunta Brakovska stāsta: “Esmu rīdziniece, bet manas otrās mājas ir Carnikavā, netālu no Gaujas. Teiksmaini izlīkumojot savu upes ceļu no Vidzemes augstienes, Gauja brīva ieplūst Rīgas jūras līcī. Gauja mani saista glezniecībā kā skaista, noslēpumaina, viltīga upe, kuras mainīgā gultne, atvari un straumes prasījušas cilvēku dzīvības.

Visiedvesmojošākā man šķiet Gaujas krasta šķautne, uz kuras aug Sīmanēnu svētozols. Mūsu senči izjuta šīs vietas fascinējošo enerģiju, pielūdzot Sīmanēnu. Man laimējās būt par liecinieci Sīmanēnu svētozola glābšanai. Dabas retumu krātuves dibinātājs un vadītājs Guntis Eniņš ar domubiedriem pēc 2019. gada vētras izglāba Sīmanēna svētozolu. Bija nogāzies milzīgais stumbrs un, kā par brīnumu, tomēr turējās viens zars. Slīpajā nogāzē izdevās nostiprināt svētā ozola dzīvības zaru. Un sirmais dižozols tomēr zaļo vēl šodien!

Radošo iedvesmu gūstu, gleznojot majestātiski varenās devona klintis un iežus Gaujas krastos. Ērgļu klintis, Sietiņiezis ir tie dabas objekti, pie kuriem gribas atgriezties glezniecībā.”

Gleznotāja Laine Kainaize: “Gauja un jaunība. Manas agrīnās atmiņas ir no Murjāņu vasarām, kad droši kāpu upes vidū pludināto baļķu mugurās un ļāvos, lai upe nes. Vai vienkārši peldēju ūdens vēsuma veldzēta.
Vēlākos laikos gan vairāk paliku krastā ar krāsu kasti un jaunu audeklu.”

Gleznotāja Aija Prince: “Gauja – upe strauja, atvaru reiboņi, krauju atspulgi, ūdens čaloņa, smilšu sēres, mākoņu mēles… Glezna “Gaujai” ir no cikla “Veltījums Dzejniekam”, kurš tapa dzejnieka 75. gadskārtas atcerei. Ojāra Vācieša dzejoļi “Gauja”, “Krauja”, “Gaujas migla” bija tiešs pamudinājums manam ceļojumam pa Gauju ievziedu laikā, kur arī tapa glezna “Gauja.”

Gleznotājs Andrejs Bovtovičs: “Gauja ir kā nabassaite, kas savieno ar māti Latviju.”

Vairāk informācijas: Dace Micāne-Zālīte; + 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Zūdošais Torņakalns

No 2. jūnija līdz pat 12. septembrim Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) aplūkojama Torņkalna attīstības biedrības un Valda Gavara fotoizstāde “Zūdošais Torņakalns”.
Izstādē apskatāmas video un foto dokumentu liecības par tiem Torņakalna apkaimes vides un arhitektūras objektiem, kas pēc dzelzceļa “Rail Baltica” izbūves vairs nekad nebūs ieraugāmi līdzšinējā veidolā. Ir būtiski atstāt vismaz video un foto liecības par to, kāda izskatījās Torņakalna apkaime iepriekš, lai saglabātu Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.
“Rail Baltica” dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai. Tās izbūves rezultātā būtiski mainīsies Torņakalna apkaimes izskats, tiks pilnībā likvidēti vairāki kultūrvēsturiski un arhitektūras objekti Torņakalna apkaimē, tai skaitā Torņakalna ielas dzelzceļa pārvads, kas ir pirmais un vecākais monolītā betona tilts, celts vēl 1909. gadā; Altonavas ielas tilts – pārvads; Brīvzemnieka ielas pārvads; Lutera Torņkalna baznīca; stacija, piemineklis represētajiem – vagoniņš; vairāki simti koku, veselas ielas ar apkaimei raksturīgu privātmāju apbūvi, piemēram, Indriķa ielas posms.
Visi šie objekti ir fiksēti pilnīgās un kvalitatīvās video un foto liecībās, lai par tiem paliktu pietiekami skaidra informācija, kā arī vēsturiski nozīmīgi dokumenti. Nedrīkst pieļaut, ka visu šo objektu vizuālās liecības pazūd nebūtībā un nav pieejama nākamajām paaudzēm, kam nebūs iespējas vērot dabā veco Torņakalna apkaimes izskatu.
Fotogrāfs Valdis Gavars par šo izstādi stāsta: “Tepat ir staigājis Ojārs Vācietis, risinājušies Māra Bērziņa grāmatā “Svina garša” aprakstītie notikumi.
Var, protams, pārmest nevajadzīgu sentimentu un pieķeršanos vecām un savu laiku nokalpojušām lietām. Tomēr kultūras pieminekļi tieši tāpēc tiek sargāti, lai no paaudzes paaudzē nodotu stāstu par valsts tapšanas un veidošanās vēsturi, un dotu iespēju šai vēsturei pieskarties – caur kultūras artefaktiem, lietišķās mākslas priekšmetiem un arhitektūras pieminekļiem.”

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Izstāde “Divdesmit pavasari”

No 2. jūnija līdz 4. jūlijam Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) Torņakalnā aplūkojama turpat netālu mītošās Rīgas Lutera Draudzes mākslinieku kopas darbu izstāde “20 pavasari”.Rīgas Lutera draudzes mākslinieku izstādes Ojāra Vācieša muzejā notiek jau 20 gadus. Ik pavasari ap Lieldienu laiku, Pūpolsvētdienā vai kādā citā svētdienā pēc dievkalpojuma mākslinieki pulcējas muzejā, lai dalītos priekā, kā arī godinātu namatēvu, klausoties dzeju, baudot mākslu. Mākslinieki reiz pat izvēlējās katrs pa vienam Vācieša dzejolim kā vadmotīvu savam darbam, un dzejoļi kļuva par izstādes sastāvdaļu.
Rīgas Lutera draudzes mākslinieki par sevi stāsta: “Esam ļoti dažādi, katrs savā mākslas veidā vai stilā unikāli, profesionāli mākslinieki. Gleznotāji, grafiķi, tēlnieki, dizaineri un keramiķi. Bet ikreiz kāda vārdā nenosaukta intuīcija palīdz atnest uz izstādi tādu darbu, ka tie visi tik lieliski “turas kopā”. Droši vien tāpēc, ka mums pašiem patīk būt kopā.” Izstādēs daudzu gadu garumā ir piedalījušies Biruta Delle, Ausma Gūtmane, Māra Vaičunas, un daudzi citi. Arī šogad dalībnieku pulks ir plašs, izstādē piedalās Liene Ratnika, Māra Kalnišķe, Irīda Lazdiņa, Līga Lazdiņa, Helmuts Āķis, Gundega Zikmane, Gunta Ploka, Laima Akmentiņa, Baiba Ūlande, Ieva Nagliņa, Ēstere Zemīte, Daiga Aže, Zinta Miezaine, Baiba Rēdere un Dins Kopštāls.
Šos māksliniekus vieno mīlestība pret mākslu un piederība Rīgas Lutera draudzei Torņakalnā. Ojāra Vācieša muzejs un pats Ojārs Vācietis kā mūsu kaimiņš ir pulcējis dažādus autorus viesmīlīgajā muzeja izstāžu zālē visus šos gadus. Izstāde, kas kļuvusi par stabilu tradīciju un sniedz prieku gan mums pašiem, gan skatītājiem, ikreiz ir kā atgriešanās laba drauga mājās un, cerams, ka šī draudzība turpināsies vēl ilgi.

Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015;
martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Martinsona fotoizstāde “Satiktie”

No 28. februāra līdz 2. aprīlim Ojāra Vācieša muzejā aplūkojama fotomākslinieka Ojāra Martinsona fotogrāfiju izstāde “Satiktie”. Fotogrāfijas tapušas laika posmā no 1970.–1990. gadam, strādājot žurnālā “Liesma”, un ataino tā laika sabiedrības darbiniekus.
Izstādes atklāšana 28. februāri plkst. 17.00.

Ojāra Vācieša muzejs ir jau ceturtā vieta, kur eksponēti O. Martinsona foto kolekcijas darbi. Fotogrāfiju uzņemšanas laiks sakrīt Ojāra Vācieša dzīves laiku, tādēļ izstāde “Satiktie” organiski iekļaujas Ojāra Vācieša memoriālā muzeja vidē, jo portretēti dzejnieka laikabiedri.

Izstādes saturu veido sabiedrībā pazīstamu rakstnieku, dzejnieku, mākslinieku, aktieru, komponistu un estrādes dziedātāju fotogrāfijas. Portretu galerijā ir Ojārs Vācietis, Raimonds Pauls, Māra Zālīte, Broņislava Martuževa, Pēteris Pētersons, Imants Ziedonis, Maija Tabaka, Harijs Liepiņš, Ģirts Jakovļevs. Pēteris Jurciņš, Uldis Stabulnieks un citas radošas personības. Fotogrāfijas tvertas viņu mājas vidē vai dabā.

Visi izstādes darbi ir kolekcija no žurnāla “Liesma” darba fotosesijām. Laikā, kad uzņemtas fotogrāfijas, padomju Latvijas kultūras vidē iecienītais un populārais žurnāls savu tirāžu palielināja no 20 tūkstoši eksemplāru metiena mēnesī uz 200 tūkstoši eksemplāru.

Par radošo procesu stāstot, Ojārs Martinsons uzver, ka nekad nav žēlojis filmiņu, kādreiz pat nofotografēti 100 kadri, lai no tiem izvelētos vienu, to īsto, kur notverts mirklis. Dodoties uz fotosesijām pie tā laika slavenībām, radošajām personībām, fotogrāfs atceras viņu uzticēšanos, labo uzņemšanu. ”Laikam esmu tas tips, ka mans ģīmis rādīja, ka var uzticēties”, pasmej mākslinieks.

Guntas Brakovskas personālizstāde “Zeme. Debesis. Koki.”

11. janvārī plkst. 13.00 Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) Robinsonzālē tiks atklāta mākslinieces Guntas Brakovskas personālizstāde “Zeme. Debesis. Koki.”.

Māksliniece Gunta Brakovska par izstādi stāsta: “Janvārī bieži gribas domāt par vasaras košajiem, dzīvespriecīgajiem toņiem, un izstāde “Zeme. Debesis. Koki.” aicina atgriezties Latvijas vasarā.” Grafikās un gleznās redzamas ziemeļnieciskas ainavas. Māksliniecei tuvi ir Latvijas majestātiskie dižkoki, meži, Vidzemes tāles un upes: Daugava, Gauja. Daudz gleznots plenēros, tāpēc mākslas darbos var atpazīst konkrētas vietas Latvijā. Sēpijas zīmējumi ir lirisks mežu un seno muižu parku attēlojums. Akrila un eļļas tehnikā gleznotajās ainavās G. Brakovska cenšas sasniegt krāsu dzidrību un krāsainību.

Dabas varenība un neaizsargātība cilvēku nepārdomātās rīcības dēļ ir galvenie radošie jautājumi, kas urda mākslinieci un kas tiks uzdoti arī izstādes apmeklētājiem.

Izstāde būs aplūkojama no 11. janvāra līdz. 15. februārim.

Irīdas Lazdiņas personālizstāde “Dārza sajūta”

No 2. novembra līdz pat gada beigām Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) Robinsonzālē aplūkojama Irīdas Lazdiņas personālizstāde “Dārza sajūta”.

Irīda Lazdiņa dzimusi 1949. gadā. Profesionālā izglītība – Latvijas Mākslas akadēmija 1973-1978. Mākslas maģistre. Glezniecībā galvenokārt izmanto akvareļtehniku. Izstādēs piedalās no 1980. gada.              Mākslinieku savienības biedre kopš 1986.gada. Sarīkojusi personālistādes Rīgā – 2019., 2016., 1996., 1986, Vācijā – 1993.

Grupu izstādēs piedalās kopš 1980. gada un darbi eksponēti daudzās izstādēs Latvijā un ārzemēs – Lietuva, Igaunija, Vācija Grūzija, Jordānija, Austrija, Īrija, Zviedrija, Somija, Austrālija, Albānija, Anglija, Slovākija u.c.

Darbi atrodas Latvijas Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku Savienības, Krievijas kultūras fonda un Westerland (Zilte) pilsētas kolekcijas īpašumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Saņēmusi apbalvojumus: Diploms Internacionālā akvareļu biennālē ”Baltijas Tilti” Kauņa, 2012., diploms Austrālijas un Latvijas latviešu mākslinieku Māslas festivālā Sidnejā, 1992., 8.Baltijas valstu akvareļu triennāles medaļa ”Baltijas ceļš”, Rīga, 1989.

”No agrāk attēloto žanru konkrētības jau ilgāku laiku esmu pievērsusies nosacītākai, intuitīvākai, sajūtu izraisošai gleznošanai. Vienīgi daba ir tā, kas nosaka domu emocijas. Tādēļ skatotie debesīs, vērojot ūdens plūsmu vai ieejot dārzā – viss tas – gan miers, gan klusums, gan nebeidzamā mainība rada īpašu prieka sajūtu un dod arvien jaunus impulsus”.

Izstādes turpinājums aplūkojams Rīgas Lutera draudzes Cilvēka izaugsmes centrā (CCI) “Torņkalns” (Torņkalna ielā 5), uzziņas: www.luteradraudze.lv, www.izaugt.lv.

 

Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015;

martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Gundegas Zikmanes akvareļu izstādes “Lai arī rudens…” atklāšana

4. septembrī plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) Robinsonzālē tiks atklāta Gundegas Zikmanes jubilejas personālizstāde “Lai arī rudens…”

Gundega Zikmane ir nodarbojusies gan ar vārda (ir divu stāstu krājumu autore), gan vizuālo mākslu. Bet, strādājot kombinātā “Māksla” par noformētāju, nav varējusi pilnībā piepildīt savu radošo garu, tādēļ ar 1980. gadu pievērsusies akvareļglezniecībai. Darbojusies Rīgas Lutera Draudzes mākslinieku kopā kopš tās pastāvēšanas. Piedalījusies vairākās izstādēs visā Latvijā.
Viņas darbiem būtisks zīmējums, detaļu precizitāte, viegls, caurspīdīgs krāsu klājums.

Par sevi māksliniece saka: “Uzskatu sevi par nemodernu, veclaicīgu, gleznoju tikai to, ko redzu – galvenokārt ziedus un ainavas, jo skaistums ir tepat – visapkārt.”

Gundegas Zikmanes akvareļu izstāde “Lai arī rudens…” Ojāra Vācieša muzejā skatāma līdz 26. oktobrim.

Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv
Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Izstādes “Wolken” atklāšana

8. augustā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, tiks atklāta Kristiana Fuksa izstāde “Wolken”.

Kristiana Fuksa glezniecību var raksturot kā attālu sajūtu pasauli, kurā dzīvo konkrēti tēli. Bieži tie parādās vien kā melnas ēnas – iespiedušās atmiņā uz mūžu. Golfa spēlmaņi, mikipeles – tie ir izniruši no mākoņiem un ir savas skumjās eksistences liecības. Tie ir sastinguši šajā vietā un laikā. Vienīgais, kas spēj vēl kustēties – mākoņi, kas slīd tiem garām, turpinot savu nepārtraukto ceļu. Tie liecina par neapturamo laiku un patstāvīgo ritmu, kuriem šie tēli netiek līdzi, jo ir vien mākslinieka atmiņas daļas – daļas no bērnības un mūsdienām – sastingušas mūžīgā tumsā. Pakļaujoties mākslinieka emocionālajai jūtībai, tēlos novērojams trauslums, kas pakļāvies mūsdienu raksturīgajam spiedienam un nepastāvībai.

Grafiskais dizains: Kintija Elīna Karaša

Izstādi atbalsta: Piebalgas alus

*Wolken – (no vācu valodas) mākoņi

Vairāk informācijas:
+ 371 67619905, + 371 67614015;
vacietis@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos

Izstāde “Vasara”

 

Ojāra Vācieša muzejam ir tradīcija sadarboties ar jaunajiem radošajiem māksliniekiem, mūziķiem un, protams, literātiem. Savu balsi, dzejas rindu vai gleznu uzticēt muzeja Robinsona zālei ir bijusi jo daudzu privilēģija, kad blakus Dzejnieka dzīves un radošās darbnīcas aurai muzejā ar savu iesākto ceļu mākslas pasaulē var dalīties jaunie.
Trīs jauni mākslinieki ir viesi Ojāra Vācieša muzejā. Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības studenti Edvarts Logins, Marta Griģe un Ieva Zinere attēlo vasaras dabu plenēra eļļas krāsu ritmos.
Topošais gleznotājs Edvarts Logins raksturo izstādi: “Laikmetīgs un brīvs piegājiens iespaidiem no dabas. Darbi tapuši šajā vasarā Kuldīgā, Ķegumā, Rīgā. Eļļas gleznojumi skatītājam vēsta par dabas interpretāciju, saskatītu ar latviešu jauno gleznotāju vērīgo skatienu. Izstāde veltīta vasarai!”

Izstādes aplūkojama no 11. jūlija līdz 5. augustam.

Izstāde “Kas dārzā, kas dārzā”

No 14. aprīļa  Ojāra Vācieša  muzejā Torņakalnā skatāma netālu esošās Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde  Kas dārzā, kas dārzā.

Kā stāsta mākslas zinātniece Rūta Muižniece: „Jau vairāk nekā desmit gadus draudzes mākslinieku izstādes tiek rīkotas ap Lieldienu laiku. Šoreiz dotais izstādes nosaukums pavēris iespējas glezniecības, keramikas, tekstila, stikla, metāla mākslas u.c.  nozaru māksliniekiem, katram pašam izvēloties darbu, garantēt kopēju ekspozīcijas noskaņu-pavasarīgu, gaišu, jaunu cerību pilnu.

Ekspozīcijas centrā likti izcilās latviešu gleznotājas Māras Vaičunas (1949-2019) darbi-kā mīlestības un cieņas apliecinājumu ilggadējai kopas dalībniecei, kas šā gada sākumā aizgāja Mūžībā. Viņas klātbūtne aizvien jūtama draugu un kolēģu sirdīs, tāpat kā stabila paliek viņas īpašā vieta latviešu 20.gs pēdējo gadu desmitu un 21.gadsimta glezniecībā.”

Izstādes atklāšana un tikšanās ar māksliniekiem 14.04.2019. plkst.13.00,

Atklāšanā ieeja bez maksas.

Vairāk informācijas: Speciāliste Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.