Pārdaugavas literārā balva 2019

Jūsu uzmanībai Ojāra vācieša Pārdaugavas literārās balvas 2019 laureātu darbi.

I vieta

Elīza Priede

 

***

Par visu, kas mums ir, mēs maksājam ar laiku.

 

Izgriezt gabalu no dzīves. Nav tas, kas jādara jaunām sievietēm,

Bet ja nu tomēr,

Tad labāk, lai gadās tagad.

 

Slīkt pagānu acu akačos…

Vai!

Viņu sauca Jēkabs, un es ar viņu spēlējos.

 

Viņš dzīvoja Pārdaugavā. Gandrīz Torņkalnā, bet tomēr Āgenskalnā.

Ejot pie viņa, es vienmēr mazliet apmaldījos

Un sāku domāt par to, ko sen biju izgriezusi.

 

Kad biju maza, “Circenīša Ziemassvētki” man lika raudāt,

Bet to es nometu malā.

Nabadzība bija svešs koncepts. Tāda, kādā tā bija parādīta,

Bet Jēkabs teica, ka es pati esmu trūkums.

 

Raudāt lika arī pieaugšana un vecas mantas,

Bet mātei par to nebildu.

No nāves man bija visvairāk bail piecu gadu vecumā, kad sev likos pavisam maza,

Bet Jēkabs mani laboja, sakot, ka nebiju maza. Biju mazāka.

 

Ziniet,

Visas mājas, kuru durvis ir specifiski netīri baltā krāsā,

Kuru vadi ir atsegti, taču nokrāsoti tā, lai pieskanētu sienai,

Kuru mēbeles ir tumši brūnā krāsā ar akcentiem gaišāk brūnā krāsā,

Kuru grīdu ir apmetusi melna metāla plāksne, uz kuras ir krāsns, kurai ļoti gribas pieskarties,

Atgādina vietu, kurā es dažreiz uzaugu.

 

Tā bija vieta, kur nokritu uz sejas un iesitu bedrīti.

Tā bija vieta, kur pret plīti apdedzināju savu plaukstu.

Tā bija vieta, kur viena svinēju savu pirmo dzimšanas dienu.

Tā bija vieta, kur pati pārģērbos un dalīju sev dāvanas Ziemassvētkos.

pati pirku

pati saiņoju

pati stāvēju un skaitīju

 

Un skaitu joprojām.

skaitu soļus

skaitu kalorijas

skaitu lūgšanas

 

Šajā mājā naudu neskaita,

Bet skaita vārdus

Un laiku.

Laikam.

 

Iegšup un iegšup, un iegšup es griezos uz vietu,

Kur citiem nav būts,

Kamēr netīšām saaugu ar to,

Un, kad liesmās sadega manas saknes,

Es vēlējos mazliet tālāk. Tikt. Prom. Atpakaļ.

 

Tagad tur atgriežoties, man gribas tikai šķaudīt.

 

Bet ziniet,

Jēkabs tur nav bijis, kad domāju par viņu, domāju par pagātni, bet viņš ir tagad. Te. Blakus istabā. Ar mani klāt. Iegšup ieaudzis un pa daļai griezts ārā.


II vieta

 

Emīlija Ozoliņa

Putra

Agrs rīts. Visaptveroša, balta migla. Pilsētas katls vēl ir kluss un gatavojas dienas topošajai putrai. Miers. Trīcošas skudriņas. Tūlīt tas sāksies, katls sāks sildīties.

Es eju pa ielu un esmu kā vientuļš prosas graudiņš lielajā katlā. Paceļas tvaiki, un sāk rasties citi prosas graudiņi līdzās. Kā apjukušas skudras, kuras izlīdušas no sava pūžņa. Tas klusais miers ir pārtapis murdoņā. Tramvajam vairs nav laika būt miegainam. Lai gan… tramvajam nekad nav laika būt miegainam. Visi prosas graudiņi skrien un pārvietojas pa katlu. Vienmēr kavē. Ak! Kā tad bez manis! Katram ir sava vieta un uzdevums. Prosas graudiņi plūst viens otram garām – pa augšu, pa apakšu, gar sāniem. Reizēm notiek sadursme, un gadās, ka tie salīp kopā un pārvietojas kā viens vesels, kā skābekļa molekula, kurai nepieciešams otrs atoms. Šīs molekulas turpina kustību un pārvietojas arvien ātrāk un ātrāk.

Tomēr prosas putra briest un kļūst aizvien mazāk vietas. Man ir grūti elpot šajā šaurībā, man vajag gaisu. Citi no virspuses mani nospiež. Man jāizlaužas augšpusē, tāpēc jāpārvietojas ātrāk. Taču divatā to nevar, jāatdalās no otras puses. Es kustos, grozos, vibrēju un beidzot esmu viena.

Cenšos spraukties cauri, man jāpagrūž citi malā.

Es jūtu gaisu, kas man pieplūst. Tas dod man spēku. Esmu pašā virsotnē. Jau atkal sākas pārmaiņas pēc šī īsā miera mirkļa, un arī citi vēlas tikt augšā! Man pietrūkst manas otras skābekļa molekulas, kas palīdzētu noturēties gaisā. Vienam ir ļoti grūti palikt virsotnē, tāpēc sāku slīdēt lejup. Atkal esmu nebeidzamā kustībā, kura šķiet tikai paātrinās. Tāpēc jau tramvajā nedrīkst gulēt!

Visi graudiņi turpina rotēt viens ap otru, taču lielākā daļa tā arī nesaskrienas. Kāpēc tā? Varbūt temps ir par ātru? Mēs nepaspējam salipt kopā, jo paskrienam viens otram garām. Kā lai atrod tieši savu grudiņu?

Kustība turpinās, taču kļūst lēnāka. Vietas kļūst aizvien mazāk, un visi jau ir noguruši no nebeidzamās kustības. Virs mums uzliek vāku un rodas kondensāts. Mazie pilieniņi pil uz uzkarsušajiem prosas graudiņiem un pēc spēcīgās mutuļošanas patīkami atspirdzina, un beidzot lēnām iestājas miers. Kāds paceļ vāku, un nolaižas tvaiks.


III vieta

 

Marta Dreimane

Tīrs, zvaigžņots pulss.

Neapšaubāmi ir dienas, kad jūties tā, it kā tu slīktu, un tavs prāts lēca pirmais, un sirds, apsverot visas opcijas, kājām izvirza piedāvājumu lekt līdzi. Šī attālā diena bija viena no tām. Ceturtā pēc kārtas, īstenībā, bet krietni spēcīgāka par visām pārējām. Tik ļoti, ka es attapos pie melnas, putojošas jūras paisuma iespaidā.

Mana pirmā doma, nieka divas minūtes pēc tam, kad sālsūdens bija apšļakstījis manas kailās potītes un nežēlīgas žēlsirdības vārdā atgriezis tām jušanas spēju, bija smags, izjusts, spēcīgs: ‘’Kāpēc?’’

Šis pārdzīvojums bija mani tā aizrāvis, ka vairs nevarēju uzturēt savas dzīves performanci, un vārds pārtecēja pār manām lūpām kā pēdējā siekala pēc smagas vemšanas. Un tas bija divtik pretīgs, jo es to vēlējos. Tiešām – kāpēc? Uzdodot jautājumu, parasti iegūst atbildi, un man tiešām nebija ko zaudēt. Tāpēc es vaicāju zvaigznēm un jūrai: ‘’Kā jūs ar to tiekat galā?’’

Bija stulbi to nodomāt un vēl stulbāk gaidīt, ka pastaigas rezultātā kas mainīsies. Ja tā būtu, visi to darītu, ne? Tomēr es paliku uz laipas jūras krastā un klausījos. Tobrīd negribējās to atzīt, bet es klausījos savā sirdī. Skatoties debesu robotajā atspulgā uz ūdens virsmas, bija nedaudz vieglāk saprast ideju, kā sadzīvot ar sevi.

Mans skatiens pavērsās augšup, tālu virs pēdējā pilsētas gaismu nospieduma. Nebija tik vēls, tāpēc tumsa vēl nebija sasniegusi savu zenītu, tomēr, dzīvojot pilsētā, tik skaidrā melnībā ievītas debesis vēl nebiju redzējusi. Tās bija tumšas par spīti tam, ka tās izcaurumoja mazās, aukstās, attālās, bet tomēr īstās zvaigznes. Jā, pilsētā šādu skatu neredzēt. Tikai tūkstošiem laternu stratēģiski novietotas, lai radītu nakts ilūziju.

Kaut kur dziļi manā prātā nozibēja doma, ka tieši tāpēc laukus uzskata par laimīgākiem. Zvaigznes pie tiem uzturējās vienmēr, bet pilsētā – tikai avārijas situācijās. Bet zvaigžņu spēks nebija to skaitā, lai cik to vēlētos cilvēks, kas plāno aizdegt vēl duci laternu un spuldžu, lai arī pilsētai dotu nakts mieru.

Tas vakars bija savāds. Manas problēmas neizgaisa veidā, kādu es biju gaidījusi. nebija nekādas lielas atklāsmes vai satikšanās, kas visu izmainītu. No jūras es iemācījos tikai vienu – elpot pašai savā ritmā, nevis tādā, kādu no tevis sagaida pasaule. Zvaigznes man paskaidroja, kā spīdēt pat tad, ja šķiet, ka neviens neskatās, kaut sev par prieku, tikai lai pierādītu, ka vari. Un tas palīdz. Ne tad, kad kavē tramvajs, darba ir vairāk, nekā jebkad varētu padarīt vai pilsētas putekļi smacē. Jūra un zvaigznes, un pārējās dabas šķautnes, ir vajadzīgas dvēselei. Tāda kā vakcīna, vai mazs nocietinājums. Un ar to pietiks.

Sarunu vakars “Vācietis un laiks” ar Māri Salēju

27. novembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša memoriālā muzeja Robinsona zālē aicinām uz trešo sarunu vakaru ciklā “Vācietis un laiks”. Šoreiz uzmanība tiks pievērsta Ojāra Vācieša dzīves laikā nepublicētajai un ārpus krājumiem atstātajai dzejai, kas atrodama CD kolekcijā “Runā Vācietis”. Sarunu vadīs Dace Micāne-Zālīte, un tajā piedalīsies dzejnieks un literatūrkritiķis Māris Salējs.

2018. gada nogalē tika izdoti apkopotie Ojāra Vācieša balss ieraksti „Runā Ojārs Vācietis”. Apjomīgais izdevums 13 diskos aktualizējis nepieciešamību runāt par Vācieša dzejas pārmaiņām un attīstību. “Viņš spēja būt sevī brīvs dzejnieks un cilvēks cenzūras laikmetā, kurā nodzīvoja 50 gadus – tātad visu savu mūžu,” raksta Jānis Peters dzejas disku kolekcijas ievadvārdos.

Pētījums “Ojāra Vācieša rokrakstu burtnīcas dzejoļu krājumu un Kopoto rakstu kontekstā. Dzejnieks un cenzūra – iekšējā un ārējā”, kuru konferencē 2005. gadā nolasīja O. Vācieša daiļrades pētniece Vija Kaņepe, sniedza detalizētu ieskatu dzejoļu “sijāšanas” procesā. Dzejnieka dzīves laikā tikai publicēti 1500 dzejoļi, bet nepublicēti palikuši vairāk nekā 2000 dzejoļi.

Sarunu vakarā piedalīsies dzejnieks un literatūrkritiķis Māris Salējs. Četru dzejas krājumu autors, par krājumu “Kā pirms pērkona” (2016) ieguvis Ojāra Vācieša prēmiju.

Vakara gaitā aicināsim klātesošos improvizētiem dzejas lasīšanas mirkļiem. Pasākuma ietvaros tiks atskaņoti Ojāra Vācieša balss ieraksti.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.

Sīkāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja un Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Irīdas Lazdiņas personālizstāde “Dārza sajūta”

No 2. novembra līdz pat gada beigām Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) Robinsonzālē aplūkojama Irīdas Lazdiņas personālizstāde “Dārza sajūta”.

Irīda Lazdiņa dzimusi 1949. gadā. Profesionālā izglītība – Latvijas Mākslas akadēmija 1973-1978. Mākslas maģistre. Glezniecībā galvenokārt izmanto akvareļtehniku. Izstādēs piedalās no 1980. gada.              Mākslinieku savienības biedre kopš 1986.gada. Sarīkojusi personālistādes Rīgā – 2019., 2016., 1996., 1986, Vācijā – 1993.

Grupu izstādēs piedalās kopš 1980. gada un darbi eksponēti daudzās izstādēs Latvijā un ārzemēs – Lietuva, Igaunija, Vācija Grūzija, Jordānija, Austrija, Īrija, Zviedrija, Somija, Austrālija, Albānija, Anglija, Slovākija u.c.

Darbi atrodas Latvijas Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku Savienības, Krievijas kultūras fonda un Westerland (Zilte) pilsētas kolekcijas īpašumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Saņēmusi apbalvojumus: Diploms Internacionālā akvareļu biennālē ”Baltijas Tilti” Kauņa, 2012., diploms Austrālijas un Latvijas latviešu mākslinieku Māslas festivālā Sidnejā, 1992., 8.Baltijas valstu akvareļu triennāles medaļa ”Baltijas ceļš”, Rīga, 1989.

”No agrāk attēloto žanru konkrētības jau ilgāku laiku esmu pievērsusies nosacītākai, intuitīvākai, sajūtu izraisošai gleznošanai. Vienīgi daba ir tā, kas nosaka domu emocijas. Tādēļ skatotie debesīs, vērojot ūdens plūsmu vai ieejot dārzā – viss tas – gan miers, gan klusums, gan nebeidzamā mainība rada īpašu prieka sajūtu un dod arvien jaunus impulsus”.

Izstādes turpinājums aplūkojams Rīgas Lutera draudzes Cilvēka izaugsmes centrā (CCI) “Torņkalns” (Torņkalna ielā 5), uzziņas: www.luteradraudze.lv, www.izaugt.lv.

 

Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015;

martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Stalti Latvijai – no Kurzemes līdz Pārdaugavai

30. oktobrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19) sarunu cikla „Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar folkloristi, līvu kultūras tradīciju sargātāju un folkloras kopas „Skandinieki” dibinātāju Helmī Stalti.

Folkloriste un kultūras personība Helmī Stalte ir dzimusi Āgenskalnā, kolcenieku Oskara un Marijas Staltu ģimenē. Rīgā liktenīgi satikās Helmī no Kurzemes līviem un Dainis no Vidzemes līviem. Pārdaugavā dzīvojot, Stalti un viņu dibinātie „Skandinieki” ar savām dziesmām sauca pretoties padomju varai. Dzima Dziesmotā revolūcija.

Helmī Stalte, aicinot tikties, saka: „Daugava – līvu Vēna, Likteņupe, Veļu upe. Pārcelsimies pāri Daugavai gan laikā, gan atmiņās par vērtīgiem, īpašiem notikumiem un cilvēkiem, kuri nu jau ir garajā mūžā, bet atstājuši Latvijā neizdzēšamas pēdas.”

Par šo laiku var teikt arī Ojāra Vācieša vārdiem:
“Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries!

Buries
pāri senču kauliem,
mana sirdsapziņa,
buries!

Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.[..]”

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: speciāliste Dace Micāne-Zālīte
+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Atvērt nevar aizvērt. Dzejas gada jaunie krājumi

10. septembrī plkst. 18.00 tradicionāli Dzejas dienās ieskatu aizgājušā dzejas gada aktualitātēs sniegs autori, kam šajā laikā iznākušas jaunās grāmatas. Apmeklētājiem būs iespēja ieraudzīt laikmetīgās dzejas ainu Latvijā vienkopus un saklausīt tās dažādajās balsīs kopīgo. Darbus no saviem krājumiem lasīs Dainis Deigelis, Semjons Haņins, Aivars Madris, Ilona Kepale, Artūrs Punte, Māris Salējs, Reinis Sirmābols, Jānis Vādons un Arvis Viguls. Pasakumu vadīs Ronalds Briedis.

Festivāla programma skatāma https://www.dzejasdienas.com/programma/

Festivālu organizē Latvijas Rakstnieku savienība. Festivālu informatīvi atbalsta portāli Satori un LSM, izdevumi Domuzīme un konTEKSTS. Festivālu finansē Rīgas Dome un Valsts kultūrkapitāla fonds. Festivālu atbalsta Valmiermuižas alus darītava.

Visi festivāla pasākumi ir apmeklējami bez maksas. Informējam, ka pasākumi tiks fotografēti un/vai filmēti. Apmeklējot pasākumus, Jūs piekrītat foto un video uzņemšanai pasākumu laikā un publiskai izvietošanai reklāmas nolūkos.

Gundegas Zikmanes akvareļu izstādes “Lai arī rudens…” atklāšana

4. septembrī plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) Robinsonzālē tiks atklāta Gundegas Zikmanes jubilejas personālizstāde “Lai arī rudens…”

Gundega Zikmane ir nodarbojusies gan ar vārda (ir divu stāstu krājumu autore), gan vizuālo mākslu. Bet, strādājot kombinātā “Māksla” par noformētāju, nav varējusi pilnībā piepildīt savu radošo garu, tādēļ ar 1980. gadu pievērsusies akvareļglezniecībai. Darbojusies Rīgas Lutera Draudzes mākslinieku kopā kopš tās pastāvēšanas. Piedalījusies vairākās izstādēs visā Latvijā.
Viņas darbiem būtisks zīmējums, detaļu precizitāte, viegls, caurspīdīgs krāsu klājums.

Par sevi māksliniece saka: “Uzskatu sevi par nemodernu, veclaicīgu, gleznoju tikai to, ko redzu – galvenokārt ziedus un ainavas, jo skaistums ir tepat – visapkārt.”

Gundegas Zikmanes akvareļu izstāde “Lai arī rudens…” Ojāra Vācieša muzejā skatāma līdz 26. oktobrim.

Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv
Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Izstādes “Wolken” atklāšana

8. augustā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, tiks atklāta Kristiana Fuksa izstāde “Wolken”.

Kristiana Fuksa glezniecību var raksturot kā attālu sajūtu pasauli, kurā dzīvo konkrēti tēli. Bieži tie parādās vien kā melnas ēnas – iespiedušās atmiņā uz mūžu. Golfa spēlmaņi, mikipeles – tie ir izniruši no mākoņiem un ir savas skumjās eksistences liecības. Tie ir sastinguši šajā vietā un laikā. Vienīgais, kas spēj vēl kustēties – mākoņi, kas slīd tiem garām, turpinot savu nepārtraukto ceļu. Tie liecina par neapturamo laiku un patstāvīgo ritmu, kuriem šie tēli netiek līdzi, jo ir vien mākslinieka atmiņas daļas – daļas no bērnības un mūsdienām – sastingušas mūžīgā tumsā. Pakļaujoties mākslinieka emocionālajai jūtībai, tēlos novērojams trauslums, kas pakļāvies mūsdienu raksturīgajam spiedienam un nepastāvībai.

Grafiskais dizains: Kintija Elīna Karaša

Izstādi atbalsta: Piebalgas alus

*Wolken – (no vācu valodas) mākoņi

Vairāk informācijas:
+ 371 67619905, + 371 67614015;
vacietis@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos

Izstāde “Vasara”

 

Ojāra Vācieša muzejam ir tradīcija sadarboties ar jaunajiem radošajiem māksliniekiem, mūziķiem un, protams, literātiem. Savu balsi, dzejas rindu vai gleznu uzticēt muzeja Robinsona zālei ir bijusi jo daudzu privilēģija, kad blakus Dzejnieka dzīves un radošās darbnīcas aurai muzejā ar savu iesākto ceļu mākslas pasaulē var dalīties jaunie.
Trīs jauni mākslinieki ir viesi Ojāra Vācieša muzejā. Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības studenti Edvarts Logins, Marta Griģe un Ieva Zinere attēlo vasaras dabu plenēra eļļas krāsu ritmos.
Topošais gleznotājs Edvarts Logins raksturo izstādi: “Laikmetīgs un brīvs piegājiens iespaidiem no dabas. Darbi tapuši šajā vasarā Kuldīgā, Ķegumā, Rīgā. Eļļas gleznojumi skatītājam vēsta par dabas interpretāciju, saskatītu ar latviešu jauno gleznotāju vērīgo skatienu. Izstāde veltīta vasarai!”

Izstādes aplūkojama no 11. jūlija līdz 5. augustam.

Baltā galdauta svētki

Ielūdzam Pārdaugavas draugus un kaimiņus uz valsts svētku pasēdēšanu pie balti klāta galda skaistajā Ojāra Vācieša muzeja dārzā sestdien, 4. maijā, no plkst. 11.00 līdz 14.00!

Aicinām ierasties ar cienastu, savukārt par brīnišķīgu atmosfēru parūpēsies Ojāra Vācieša muzejs un Pārdaugavas radošais centrs.

Runā Pārdaugava ar Linardu Rozentālu

24. aprīlī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) sarunu cikla “Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu.

Sarunu cikls iezīmē Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Pasākumu cikls aicina Pārdaugavas apkaimes iedzīvotājus apzināties savas apkārtnes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Rīgas Lutera draudze ir lielākā luterāņu draudze Latvijā. Līdzekļu vākšana Lutera baznīcas, arī Torņkalna baznīcas, celtniecībai tika uzsākta 1881. gadā. Baznīca tika uzcelta laikā no 1888. līdz 1890. gadam pēc arhitekta Johana Koha projekta. Ēka iesvētīta 1891. gada 24. februārī. Tā ir pirmā Lutera vārdā nosauktā baznīca Latvijā.

Sarīkojuma ietvaros par baznīcas vēsturi, arhitektūru un par tās lomu Torņkalna un Pārdaugavas kultūrainavā vēstīs Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.
Linards Rozentāls, Dr.theol., ordinēts par mācītāju 1995. gadā. Kalpo Rīgas Lutera draudzē kopš 2000. gada. Līdztekus darbam draudzē viņš ir kapelāns Bērnu slimnīcas Vecāku mājā.

Tieši pašlaik Ojāra Vācieša muzejā aplūkojama arī Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde “Kas dārzā, kas dārzā”. Jau kopš 2001. gada tādas muzejā tiek rīkotas katru pavasari ap Lieldienu laiku. Šoreiz dotais nosaukums pavēris iespējas glezniecības, grafikas, tēlniecības, keramikas, stikla, metālmākslas u.c. dažādu nozaru māksliniekiem, katram pašam izvēloties darbus, reizē garantējot kopīgu noskaņu.

Ieejas maksa: 2.00 EUR;

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.