Vācietis un laiks. Agrīnā dzeja

27. martā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā notiks pirmais sarīkojums ciklā “Vācietis un laiks”, kurā kopā ar literatūrzinātnieci Madaru Eversoni tiks diskutēts par O. Vācieša agrīno dzeju. Diskusiju vadīs speciālists Mārtiņš Pommers Bērziņš.

Ojārs Vācietis ienāk latviešu dzejā 20. gadsimta piecdesmitajos gados un jau ar saviem pirmajiem krājumiem apliecina sevi kā spēcīgu un jaunu dzejas balsi. Tomēr aplūkojot viņa pirmo dzejas krājumu „Tālu ceļu vējš” (1956) nezinātājam var rasties iespaids, ka Ojārs Vācietis ir izteikti ideoloģiski orientēts dzejnieks. Šāds vērtējums, protams, ir pārlieku vienkāršots. Tādēļ nepieciešams diskutēt par apstākļiem, kādos top Ojāra Vācieša dzejas krājumi, un par šo krājumu vērtējumu tā laika un mūsdienu sabiedrībā.

2018. gada nogalē tika izdoti apkopotie Ojāra Vācieša balss ieraksti „Runā Ojārs Vācietis”. Apjomīgais izdevums 13 diskos vēlreiz aktualizējis nepieciešamību runāt par Vācieša dzejas pārmaiņām un attīstību.
Ir iecerēti trīs pasākumi, kas aptver trīs nosacītus Ojāra Vācieša daiļrades posmus – agrīnais Ojārs Vācietis, romantiskais Vācietis un vēlīnais Vācietis. Šāds iedalījums, protams, ir visai nosacīts, tomēr iezīmē aptuvenus Vācieša dzejas attīstības posmus. Ojārs Vācietis savā dzejā aktīvi reflektē par sava laika norisēm, tomēr nezaudē savu aktualitāti arī mūsdienās. Vienlaikus ir nepieciešams izvērtēt arī Ojāra Vācieša nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Plānotie pasākumi:

✒ 27. marts – ar literatūrzinātnieci Madaru Eversoni tiks diskutēts par agrīno Ojāru Vācieti un par dzejas radīšanu un attīstību totalitārisma apstākļos;

✒ 25. septembris – ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi tiks diskutēts par romantisma strāvojumiem Vācieša dzejā;

✒ 27. novembris – ar literatūrzinātnieku un dzejnieku Marianu Rižiju diskutēsim par vēlīno, kā arī nepublicēto Ojāru Vācieti.
Sarunu ietvaros tiks arīdzan atskaņoti Ojāra Vācieša balss ieraksti, kas reprezentē konkrētos dzejas krājumus. Tiks aplūkota attiecīgā perioda dzejas uztvere gan tā laika, gan mūsdienu kontekstā. Balstoties uz O. Vācieša vēstulēm, publicistiku un laikabiedru atmiņām, pievērsīsimies arī paša dzejnieka uzskatiem par dzejas tapšanu.

Pasākumu ciklā no vienas puses tiks aplūkots Vācietis literatūrzinātniskā skatījumā, bet no otras puses ļaus iesaistīties arī auditorijai, lai runātu arī par subjektīvo Vācieša uztveri. Pasākumu apmeklētāji tiks aicināti nolasīt arī sev nozīmīgus attiecīgā posma Vācieša dzejoļus.

Ojāra Vācieša muzejā jau tradicionāli katra mēneša pēdējā trešdienā tiek rīkoti sarunu vakari, kuros literāti, mūziķi, mākslinieki un citas sabiedrībā un kultūrā nozīmīgas personas runā par aktuālo. 2019. gadā sarunu vakari par Ojāru Vācieti tiks organizēti pamīšus ar sarunām par Pārdaugavas lomu Latvijas kultūrainavā „Runā Pārdaugava”.
Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos

Kopotie dzejas ieraksti “Runā Ojārs Vācietis”

Ojāra Vācieša muzejs kopā ar O. Vācieša biedrību, izdevniecību “Upe tuviem un tāliem” un atbalstītāju Sandi Bērtaiti ir izdevis O. Vācieša kopotu balss ierakstu albumu “Runā Ojārs Vācietis”.

Ojāra Vācieša muzeja krājumā glabājas unikāla ierakstu kolekcija – dzejoļu ieraksti autora lasījumā. Šo kolekciju veido gan radiofonā un televīzijā tapuši raidījumu ieraksti ar dzejnieka piedalīšanos, gan arī literatūrzinātnieces Andas Kubuliņas ierakstīti dzejoļi pag.gs. 80. gados. Jāņem vērā, ka O. Vācieša uzstāšanās publikas priekšā arvien bija saruna ar lasītāju, ļoti bieži viņš jaunradītos darbus lasīja draugiem priekšā gan sarunā pa telefonu, gan tiekoties klātienē, tāpēc ieraksti iegūst vēl svarīgāku nozīmi O. Vācieša daiļrades apzināšanā.

Sākotnēji dzejoļi tika ierakstīti magnetofona lentēs, pēc tam pārrakstīti kasetēs, jau šajā gadsimtā pārveidoti digitāli. Pēc ierakstu apkopošanas, tie tika nodoti apstrādāšanai skaņu ierakstu studijā – šobrīd unikālā kolekcija ir ieguvusi pilnīgi citu skanējumu, ieraksti ir notīrīti un atjaunoti.

Trīspadsmit kompaktdiskos hronoloģiskā secībā ir sakārtoti dzejoļi pēc dzejnieka dzīves laikā iznākušajiem krājumiem (pēdējā cd ietilpst arī ārpus krājumiem esošie dzejoļi), tādējādi sniedzot vispusīgu priekšstatu par Ojāra Vācieša daiļradi. Ierakstos ir dzejoļi, kuru ieraksti ir saglabājušies dažādās vietās, nereti vienu ierakstu no otra šķir vairāki gadi, un tas ļauj ieraudzīt, kā mainījusies balss intonācija, akcenti un attieksme arī no paša autora puses. Ir dzejoļi, kas ierunāti tā, kā sākotnēji uzrakstīti, nevis kā publicēti cenzētajos dzejoļu krājumos.

Šī autentisko ierakstu kolekcija ir ne tikai O.Vācieša dzīves un daiļrades liecība, bet iezīmē arī nozīmīgu laika posmu latviešu literatūras un kultūras vēsturē. Citējot dzejnieku Jāni Peteru: “Ojārs Vācietis ne stundu nav radījis dzeju “labos laikos”, tikai vien tajos, kad valsts “sarkanais zīmulis” svītroja visu, kas režīmam nepatika. [..] Cenzūras gados ir ne vien sacerēti, bet arī izdoti dzejoļi par mūsu Balto un Vienīgo Māti, par šķelto tautu, pret “prusaku” runām tribīnēs. Bet pāri visam – cilvēkmīlestība. Arī mūsdienas Ojāra Vācieša dzeja ir tik brīva, ka spēj mūs uzrunāt arī no citas saules”.

Dzejas izdevuma “Runā Ojārs Vācietis” cena muzejā – 20 Eur.

Ivetas Vecenānes izstāde “Asna metamorfoze”

No 8. februāra līdz 12. aprīlim Ojāra Vācieša muzejā aplūkojama tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstāde “Asna metamorfoze”.

“Mans mīļākais darba mēnesis ir februāris, kad baltā sniega kupenas kāpj iekšā pa logu, istabā ir silti un svaigi, skan sarkana mūzika. Tad apstādinu laiku un nežēloju krāsas košumam”, tā par radīšanas mirkļiem ziemā saka māksliniece Iveta Vecenāne.

Raksturojot mākslinieces rokrakstu, ir grūti atraut skatu no krāsu gammām, kādas rada māksliniece, aužot stellēs, rakstot savos gobelēnos spēcīgus sievietes stāstus mums – par dzīvi, mīlestību, likteni, savu zemi.
Latviešu mitoloģijā Laima ir tā, kas auž jeb raksta dzīves pavedienu.
Šo sakrālo darbību var attiecināt arī uz Ivetas Vecenānes mākslu, kurā ūdensroze, stiebrs un asns, akmens, vanags, debesis un citi tēli teiksmaini vēsta par ziemeļzemes Latvijas dabas un cilvēku skaistumu.

Iveta Vecenāne ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmija.
Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Starptautiski žūrētas un personālizstādes ir bijušas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Ukrainā, Itālijā, Luksemburgā, ASV, Uzbekistānā, Anglijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Ķīnā, Arābu Emirātos.

Kopš 2012. gada strādā ar Latvijas zinātnieces Inga Lasenko radīto dzintara pavedienu.
2018. g. Iveta Vecenāne saņēma 3. godalgu dizaina konkursā Ķīnā.

Veidot izstādi O. Vācieša muzejā mākslinieci ir iedvesmojuši arī skaisti personīgi motīvi. Bieži privātās sarunās gleznotāja Rita Valnere ir stāstījusi par dzejnieku Ojāru Vācieti, viņas gleznotiem portretiem, dzeju. Ne tik viennozīmīgo mākslinieka dzīvi, vietu sabiedrībā.

“Asna metamorfoze” izstāde atspoguļos mākslinieces tēmas: augšanu, ziedēšanu… dažādās tekstila tehnikās.

Bērniem māksliniece izveidos krāsojamo kartiņu pēc O. Vācieša dzejoļa:

Tu liec man ziemā plaukt un zarot
Uz ledus zariem ziedus nest,
Tu liec tik stipri pavasarot,
Ka ziemu nepazīstu es.

Vairāk informācijas: Speciāliste Dace Micāne Zālīte
+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Pārdaugavas literārā balva. Dzeja 2018

Ojāra Vācieša Pārdaugavas literārās balvas 2018 laureāti dzejas kategorijā

I vieta
Elmārs Toms Mauerzaks (praktiskais latvietis), Āgenskalna Valsts ģimnāzija

***
Skat, skat!
Tur, otrā krastā
Pastaigājas divas neaizmirstulītes!

Raupja, pelēka akmens statuja –
Varbūt aprimis ūdens vulkāns…

Kas tas?
Tas pelēkais akmens cilvēks?
Tas – aizmirstulītis.

Kad Māras dīķī tas
Savu atspulgu skatīs,
Svētā ūdens asaras
No sejas nošķels tam lieko…

***

Man mājās
uz kumodes
prāvesta svētīts ūdens
un eļļa

Man mājās
skapītī
melnā krāsa
(viens litrs)

Man mājās
plauktiņā
medaljons
(cepts svētajā eļļā)

***
Dzenis izkalis
Ozolbasā caurumus,
Iekšā vārnas sanesušas
Pusdienu komplektu paciņas.

Praktiskais latvietis:
“Vai jūs zinājāt, ka
ģitāra ir gatavais
putnu būrītis?!”

Ar klavieru taustiņiem sen jau
Seniori spēlē dambreti,
Bet no pedāļiem, rāmja un stīgām
Izgudro jaunu divriteni.

Un kur nu vēl visi skursteņu fagoti,
Tējkannu svilpes un naktsvijoles!

Kruīza kuģu taurēm piebalso
Sprīdīšu, laimes meklētāju,
Mašīnu stabules un
Barokālās Vanšu tilta ērģeles.

Un kurš gan vairs rībinās
Centrāltirgus pāršķeltās bungas,
Kad aust Āgenskalna tirgus rīts,
Tirgotāji atver savu nojumes partitūru
Un vecais televīzijas tornis šūpojas
Kā diriģenta zizlis?

 

 

II vieta
Kirils Ēcis (Orests Silabriedis), Āgenskalna Valsts ģimnāzija

***
he
he
hel
hehlo
hekole
heplopl
helikpol
hep
he
hepolkolopolo
hepilok
helipklopt
helipokoloplot
he
hpelop
hpeloptero
heptloreptoper
hetiloplopteperolip
helkolopeleptor
he
he

eh

***

Igor
Rita

Tāli
Ieva
Klāv

Vilma
Ilze
Egīl
Guna
Līva
Inga

Tom
Elza
Vīlip
Int

Nora
Ester
Paul
Anet
Zane
Ivar
Telma

šajā pasaulē mums nav vārdu
zeme ir svaiga
es tevi iestādu sev priekšā

***
es vairs neticu gadalaikiem šī steiga ir dekoratīva tur no parka puses atskan bērnu klaigas mums ir par maizes lai apmierinātu parka pīles radiatoros ieskrien karstais ūdens neviens to nepamana kā atvadās mitrums tev ir pārāk resni pirksti lai tos iebāztu rozetē man tāpat tam nav laika pēc brokastīm mazajam grāfam pienesa globusu viņa guvernante radīja ar pirkstu un grāfam bija jānosauc kas tas ir

 

 

III vieta
Marta Madara Grantiņa (Visurgājējs), NMV Jaņa Rozentāla mākslas vidusskola

Gājējs kas dūdo un pīpo
Kam pirksti ir sasieti mezglos
Gājējs kas pārēdies
Zem papeles nomalē maskējas

Gājējs tik ārišķīgs
Gājējs komunālajā dzīvoklī tik atšķirīgs

Gājējs ar sievieti
Pieredzējušu iebrīnu nemīlīgu
Gājējs namā
Kas transportu gāzu sildīts
Gājējs naktī
Kas caur ceļamkrānu degtajiem sārtajiem punktiem
Zvaigznājus velk

Gājējs kas plaukstošu zālāju redz
Par melnzemi nedomā
Sēklām un auglību

Gājējs ko vecas sievietes priecē
Kuru rokas ar ziepēm dziedē

Gājējs kam plaukstas
Kā ar asfaltu apvilktas
Sausas saplaisājušas un lielas
Gājējs kas piedegušos mūros sevi drūmi mūrē
Gājējs kas nezin kur doties nav gājējs – visurgājējs

Gājējs alpīnists
Kas rītos rāpjas sev pāri

Gājējs bedrē iekritis
Gadiem tagad kārpās

Gājējs
Kas visai zemītei apgājis apkārt
Tagad citāds

Gājējs
Visurgājējs

Pārdaugavas literārā balva. Proza 2018

Ik gadu Ojāra vācieša muzejā tiek rīkots Ojāra Vācieša Pārdaugavas literārās balvas konkurss, kura ietvaros Pārdaugavas vidusskolu audzēkņi muzeja telpās raksta radošus darbus dzejā un prozā. Jūsu uzmanībai konkursa laureāti Prozas kategorijā.

 

I vieta

Ramona Cimziete (Kurmis), MNV Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola

Istabā ar sešām sienām ir tumši un droši kā zem segas. Divi jauni un apreibuši dezertieri izbāzuši galvas pa mazu četrstūra lodziņu un sarunājas pavisam klusi, baiļodamies nodot sevi četrām mieru mīlošām ģimenēm, kuras uztur dzīvu smilšu un citu gružu rotāciju daudzsienu istabu kaktos.

(es mierīgi varētu tagad te aizmigt uz grīdas LABĀK NEVAJAG bet es varētu šajā apkārtnē visur ir droši un visur ir manas mājas es vienreiz augustā kad bija jau auksti sagaidīju saullēktu ļermontova parkā es redzēju kā visas reizē izdziest ielas laternas ar tādu knikšķi iestājas rīts TAS IR JAUKI [kādu brīdi neatskan ne skaņas] PAGA MAN ZVANA TĀ IR MAMMA VIŅA LAIKAM IR MĀJĀS AĻĻO DA SPAKOINA JA UŽE VSJO DĻA ŠKOĻE SĢELALA)

Istabā ar sešām sienām ir ar krāsu nošmulēta akmens flīžu grīda, smagi pakāpieni un vijīgas melna metāla margas ar koka maliņu, kas, lielu un mazu roku un dibenu nobraucīta, kļuvusi gluži gluda. Mazajam logam ir aplupis tumša koka rāmis un neliels metāla rokturis, kas mīl sprūst. Divi apreibuši dezertieri tup, glīti salikuši celīšus un rociņas, it kā iegrimuši lūgšanā. Dievs pārrauga viņus un klusi plivinās, ieķēries zirnekļa tīklā istabas augšējā stūrī.

(PASKATIES TUR VAI TU REDZI TUR LOGĀ IR PĒDA pēda JĀ TUR KĀDS SKATĀS TELEVIZORU kāpēc tas basketbola laukums tur ir tik balts ES NEZINU BET FORŠI izskatās ērti jā trakie viņi vēl žāvē drēbes uz striķa ir taču tik auksti tās sasals JĀ)

Istabā ar sešām sienām smaržo pēc mitras zemes, alus un sandalkoka. Divi dezertieri sāp un sapņo, un ar traģisku noteiktību paliek sēžam uz akmens grīdas.

ĀRĀ IR LIETUS UN RUDENS.

(VAI TEV VISS IR LABI nezinu es esmu ļoti nogurusi paldies zini tu nekad nedrīksti mirt NEĀKSTIES ES PAR TO PADOMĀŠU VAI VĒLIES IZIET izejam)

 

II vieta

Anna Jansone (Nurks), Āgenskalna Valsts ģimnāzija

Sēdekļi jauni.. izskatās mīkstāki par iepriekšējiem, vēl neesmu izsēdējusi laikam. Gan jau, ka tie iepriekšējie arī kādreiz bija mīkstāki, nezinu, neesmu jau šeit nemaz tik ilgi. Vispār es parasti kājās stāvu, tā vieglāk. Labāk, lai sēž tā.. labāk, lai kāds cits sēž, jā. Lai sēž. Stieņi arī tādi spožāki, dzeltenāki, lampas zilākas. Grīda gan netīra. Pirmais autobuss, pirmā pietura, bet tāpat netīra. Nez tikai, ar ko, pēc dubļiem īsti neizskatās. Autobuss jauns, spožs, reklāmas citas, sēdekļi citi, stop pogas citas, bet maršruts tas pats. Neviena pietura, neviena pati nav mainījusies. Neviena nav atņemta. Kaut vienu varēja atņemt. Apbraukt Māras dīķim pa otru pusi. Tāpat nevienam tas zeķu grausts nepatīk. Tā būtu ātrāk, patīkamāk, drošāk, mierīgāk, nebūtu.. nebūtu gan, jā. Nebūtu vis. Varētu izlaist šo pieturu. Manējā ir nākamā, tik kādas trīsdesmit sekundes jābrauc. Galīgi nav laika domāt. Bet runāt gan ir. Pateikt gan var daudz.

Jūs esat skaista.
Es to vienkārši tāpat pateicu, man tā gribējās.
Man šķiet, ka ir svarīgi tā pateikt.
Ziniet, mans vīrs mani nosauca par neglītu.
Cik jums gadu? Es minētu kādi trīsdesmit. Jūs esat ļoti skaista.
Vai es arī esmu skaista?
Jums ir ļoti skaisti mati, ziniet.
Es negribu jums uzbāzties, es tikai tāpat, jūs patiešām esat skaista.
Es jau zinu, ka neesmu neglīta, es tik tāpat, sāpīgi, ziniet.
Piedodiet, es vienkārši domāju, jūs sapratīsiet, jūs esat ļoti skaista.
Jā, man laikam jākāpj ārā. Piedodiet.

Vienkārši neņemiet galvā.

Viņa parasti apsēžas man tuvu. Brauc vienu pieturu. Jaunajos autobusos var piesēsties tuvāk. Bet es nesēžu. Un viņa nekad nerunā ar mani. Mēs turamies pie viena stieņa, bet viņa uz mani neskatās. Es vienreiz nolakoju nagus, spilgtus, sarkanus, bet viņa todien apsēdās vēl tālāk. Viņa runā ar citām tantēm. Viņas ir skaistas. Viņas vienmēr skatās ārā pa logu. Jaunajos autobusos stikli divtik biezi. Viņas saka, lai viņa neņem galvā, nekad nesaka, ka viņa ir skaista. Es pateiktu. Bet viņa ar mani nerunā. Es pateiktu, bet viņa nekad nestāv. Stāvēt ir vieglāk, kāpēc viņa nestāv? Es vairs negribu, lai viņa kāpj iekšā. Ja nebūtu pieturas, viņa nevarētu iekāpt. Izkāpt arī nē. Viņai nav bail no jaunā autobusa. Citiem ir. Šodien cilvēku ir krietni mazāk, daudz vairāk brīvu vietu. Izkāpjam mēs kopā, bet vienmēr ejam pretējos virzienos. Viņa dodas pretī graustam. Blakus ir Māras dīķis. Es ceru, ka viņa iet uz dīķi. Dīķis ir kluss, lai cik tur cilvēku nebūtu, tas vienmēr ir kluss. Rāms, mierīgs. Mani tas nomierina vienmēr, pietiek ar vienu apli apkārt. Reizēm vajag divus. Ar diviem gan nekad nav bijis par maz. Viņai gan klusuma ir gana. Mēs varētu iet kopā. Beidzot nebūtu kluss. Tad mēs abas staigātu. Abas būtu vienādi. Es gribu viņai pastāstīt.

Varbūt vienkārši ar kājām jāiet. Ārā tumšs, neko redzēt nevar. Izņemot autobusus. Autobusi vienmēr braukā apkārt. Un ja nu viņa uz soliņa pieturā sēž un runā ar skaistu tanti? Ko tad darīt?

Es gribu ar viņu pastaigāt pa parku. Arkādijas parkā vienmēr ir bērni. Bērni vienmēr ir priecīgi. Varbūt viņa arī ir bērns.

Kāpēc viņa ar mani nerunā? Es nevaru runāt ar viņu. Viņa taču runā ar visām skaistajām tantēm.

Vai es neesmu skaista?

 

III vieta

Katrīna Paula Felsberga (Tinte), NMV Rīgas Doma kora skola

Pāri Daugavai – te ir tā īstā dzīve, pēc kuras jūs vienmēr ilgojaties. Starp šķībo māju iepuvušajiem dēļiem, uz Nometņu un Slokas ielas stūra mājas nodrupušā balkona, aiz vecajiem koka logiem, kuros ziemu guļ iepelējušas lupatas. Šeit vienmēr atvērts karnevāls.

Lai te nokļūtu, nepietiek tikai ar 10. tramvaja biļeti. Ielūgumus saņem tikai īpaši viesi. Iesvētībās jāpiedalās visiem, un ne jau katrs tās iztur. Bet, ja Pārdaugava tevi par labu atzīst, tad biedra karti ieliec žaketes krūšu kabatā un nepazaudē. Daudzi par to ir gatavi dot zelta un sudraba monētas, bet Pārdaugavai tās nevajag. Viņas bagātība neslēpjas gludā asfaltā un pārpildītos lielveikalu maisos, bet gan puķu tantēs Āgenskalna tirgū pavasara svētdienā, raibajos kaķos uz vasaras ielas, kuri sveic un sagaida katru pretimnācēju darbadienu rītos, varenajos ozolos pie Torņakalna baznīcas, kuri rudenī no senajām pūra lādēm atkal velk laukā savus oranžos lapu kroņus un trolejbusa pieturā gulošajos, kuri, aizvien gaidot, aukstajās ziemas naktīs apsegušies ar sasmakušām sapņu segām. Āgenskalns, Torņkalns – tie mūsu pērkontēvi, Atgāzne, Mārupīte – mūsu mātes, kuru lielajos vēderos mēs ik rudeni sildāmies.

Te labāk nenāc, ja kur jāskrien. Cauri netiksi. Pārdaugavai nepatīk, ja steidzas – viņa grib lēnu pastaigu pa gadsimtu nogludināto bruģi un stundām garas telefonsarunas sēņu lietū. Vēl viņai patīk, ja smaida. Un kā tad lai nesmaida, ja atkal jaunlaulātos uz Arkādija parka tiltiņa aprej pīļu bars?

Ilzes Aulmanes personālizstādes “The Shēma” atklāšana

14. decembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) tiks atklāta mākslinieces Ilzes Aulmanes izstāde “The Shēma”.

Aicinām piebiedroties leģendārā dzejnieka Ojāra Vācieša teiksmainajā muzejā uz mākslinieces Ilzes Aulmanes personālizstādes atklāšanu, kurā arī muzicēs Jautrais Delfīns.

Ilze ir mācījusies Ogres Mākslas skolā, Latvijas Mākslas akadēmijā, šogad turpina studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā izstāžu zāles kuratore, gan kā pedagoģe. Piedalījusies daudz dažādās “ne pārāk nozīmīgās” izstādēs. Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais: vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā un vienreizēja slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt.

Par izstādi māksliniece saka: “Strādājot mākslas skolā, kaut kur zuda dzēšgumijas, citas tika caurdurtas, apzīmētas, vēlāk dažas atradu visādos kaktos.
Darbi ir par pierakstiem telefonsarunu laikā, klažu stūros stundu laikā utt. Kad neapzināti izkrāsojam rūtiņas, veidojam neizprotamas shēmas, rakstus. Tātad izstāde ir arī par režģiem un shēmām mūsu sadzīves, dzīves un arī dzīvības pamatā.
O. Vācietim ir šādi zīmējumi.”

Viens no darbiem ir balstīts radošajā darbā, ko māksliniecei uzdeva veidot vidusskolas literatūras skolotāja par O. Vācieša dzejoļa “Klavierkoncerts” tēmu.

“Iedomājos kā ofisa darbinieki, lai “mazinātu stresu” vai citu tikpat dabisku impulsu vadīti, griež šķēlītēs dzēšgumijas un taisa svētku rotājumus no dokumentu kabatiņām.
Kancelejas priekšmetu neapzinātais strāvojums.” saka Ilze Aulmane.

Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Izstāde “Dzeja izgudro mani”

Sagaidot Ojāra Vācieša 85. dzimšanas dienu, O. Vācieša muzejā ir skatāma Dzejnieka rokrakstu izstāde “Dzeja izgudro mani”.

Dzejas rindas ir pierakstītas. Dzejniekam atrodoties “aci pret aci ar baltu lapu, aci pret aci pašam ar sevi un netieši – ar seju pret savu tautu” (Ojārs Vācietis 19.11.1983.). Tās ir aizlaistas pasaulē – publikācijās, lasījumos.
“Uzrakstīt dzeju ir – uzbūvēt mūzikas instrumentu, uzradīt, teiksim, vijoli. Vārdos nevar izstāstīt, ko nozīmē uzradīt. Ikviena radīšana nav izstāstāma – kā laime, kā mīlestība. Bet instruments galu galā tiek radīts. Taču tas paliek mēms, kamēr nav muzikanta. Un muzikanti esat jūs. Te sākas pats galvenais – mūsu radītā instrumenta un jūsu spēlēttalantības kopdarbība.” (No Ojāra Vācieša runas pie Raiņa pieminekļa 1979. gadā)
Jo dzeja ir saruna. Dzejnieka saruna ar Jums. Dzeja top brīžos, kad Jūs atbildat, atsaucaties Dzejniekam.

Izstāde skatāma līdz 2019. gada maijam.

Runā Pārdaugava ar Zaigu Gaili

31. oktobrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) sarunu cikla “Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar arhitekti Zaigu Gaili.

Zaiga Gaile ir latviešu arhitekte, eksperte arhitektūras mantojuma atjaunošanā, vairāku grāmatu un daudzu publikāciju autore. Viņa ir saņēmusi Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2014 par Rīgas Dizaina un mākslas skolas rekonstrukciju, kā arī vairākas Latvijas Arhitektūras gada balvas un citus apbalvojumus. 2014. gadā arhitektei piešķirta Rīgas arhitektūras gada balva par Rīgas un Latvijas tēla veidošanu pasaulē ar arhitektūras līdzekļiem (par Žaņa Lipkes memoriālu).

2013. gadā Rīgas dome Zaigai Gailei piešķīra titulu “Gada rīdzinieks” par ieguldījumu Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Žaņa Lipkes muzeja izveidi. Vairāki no viņas nozīmīgākajiem darbiem tapuši tieši Pārdaugavā. Sarunā tiks diskutēts par Pārdaugavas arhitektūru, kultūrainavu un nākotnes perspektīvām.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Ojāra Vācieša muzejā noritēs cikls “Runā Pārdaugava”. Sarunu vakari Ojāra Vācieša muzejā jau ir ilggadēja tradīcija, kas izaugusi no Valodas vakariem, kuros muzeja apmeklētāji tikās ar radošās inteliģences pārstāvjiem, aktualizējot valodas lietošanu gan literāros tekstos, gan ikdienā. Sarunu vakari norit jau septiņu gadu garumā no 2009. gada. Pasākumu–sarunu cikli iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm.

2019. gadā Ojāra Vācieša muzejā plānots izveidot ekspozīciju, kurā atspoguļotas vēsturiskās Ojāra Vācieša muzeja ēkas un tuvākās apkaimes vēsture. Šis sarunu cikls iecerēts tā, lai precīzāk iezīmētu Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus, novietojumu telpā un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Pasākumu ciklā arī aicina Pārdaugavas apkaimes cilvēkus apzināties savas apkārtnes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Šajā gadā notiks trīs sarunu cikla “Runā Pārdaugava” pasākumi:

26. septembrī muzejā viesojās diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits;

31. oktobrī arhitekte Zaiga Gaile;

28. novembrī žurnālisti Pauls Raudseps un Dace Smildziņa.

Sarīkojumu cikls tiek rīkots sadarbībā ar “Pārdaugavas radošo centru”.

 

Ieejas maksa 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem 1.50 EUR

 

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

 

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Runā Pārdaugava ar Jāni Erenštreitu

26. septembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) sarunu cikla “Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar diriģentu un mūzikas pedagogu Jāni Erenštreitu.

Jānis Erenštreits tiek uzskatīts par vienu no zēnu koru kustības pamatlicējiem. Latvijas simtgades Dziesmu svētkos viņš diriģēja valsts himnu. Jāņa Erenštreita darbība saistīta ar nozīmīgu devumu Latvijas kultūrizglītībā – zēnu kora kustības veidošanu Latvijā, zēnu kora dziedāšanas tradīciju kopšanu un uzturēšanu, jauna izglītības modeļa – Rīgas Doma kora skolas izveidošanu – Latvijā. Viņš ir vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents. 1997. gadā Erenštreits tika apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2018. gadā saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. 2017. gadā izdevis grāmatu “Kroņu pinējs” (Jānis Roze) par latviešu koru kultūras pamatlicēju un latviskās izglītības celmlauzi Jāni Cimzi.

Jau tradicionāli Ojāra Vācieša muzejā tiek rīkoti sarunu cikli, uz kuriem tiek aicināti dažādu jomu kultūras personības, lai runātu par aktuāliem jautājumiem kultūrā un sabiedrībā.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Ojāra Vācieša muzejā noritēs cikls “Runā Pārdaugava”. Sarunu vakari Ojāra Vācieša muzejā jau ir ilggadēja tradīcija, kas izaugusi no Valodas vakariem, kuros muzeja apmeklētāji tikās ar radošās inteliģences pārstāvjiem, aktualizējot valodas lietošanu gan literāros tekstos, gan ikdienā. Sarunu vakari norit jau septiņu gadu garumā no 2009. gada. Pasākumu-sarunu cikli iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm.

2018. gadā Ojāra Vācieša muzejā plānots izveidot ekspozīciju, kurā atspoguļotas vēsturiskās Ojāra Vācieša muzeja ēkas un tuvākās apkaimes vēsture. Šis sarunu cikls iecerēts tā, lai precīzāk iezīmētu Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus, novietojumu telpā un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Pasākumu ciklā arī aicina Pārdaugavas apkaimes cilvēkus apzināties savas apkārtnes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Šajā gadā notiks trīs sarunu cikla “Runā Pārdaugava” pasākumi:

26. septembrī muzejā viesosies diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits;

31. oktobrī arhitekte Zaiga Gaile;

28. novembrī žurnālisti Pauls Raudseps un Dace Smildziņa.

Ieejas maksa 2,00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR

Sarunu ciklu atbalsta “Pārdaugavas radošais centrs”.

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Ievērojamu cilvēku dzīve

No 5. septembra Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, aplūkojama Gvido Kajona fotogrāfiju izstāde “Ievērojamu cilvēku dzīve”.
Gvido Kajona izstādē “Ievērojamu cilvēku dzīve” portretētas sabiedrībā pazīstamas radošas personības –mūziķi, aktieri, dzejnieki, mākslinieki. Mākslas zinātniece Sarmīte Sīle par G. Kajona portretu sēriju saka: “Portretos nav nekā nejauša, un nav nejaušu modeļu”. Fotogrāfu ar portretos redzamajiem cilvēkiem kopā savedis liktenis, atzīst autors, jo daudzi darbi tapuši paralēli pasūtījuma uzdevumiem. Portreti aptver trīsdesmit gadu ilgu laika periodu.