Atvērt nevar aizvērt. Dzejas gada jaunie krājumi

10. septembrī plkst. 18.00 tradicionāli Dzejas dienās ieskatu aizgājušā dzejas gada aktualitātēs sniegs autori, kam šajā laikā iznākušas jaunās grāmatas. Apmeklētājiem būs iespēja ieraudzīt laikmetīgās dzejas ainu Latvijā vienkopus un saklausīt tās dažādajās balsīs kopīgo. Darbus no saviem krājumiem lasīs Dainis Deigelis, Semjons Haņins, Aivars Madris, Ilona Kepale, Artūrs Punte, Māris Salējs, Reinis Sirmābols, Jānis Vādons un Arvis Viguls. Pasakumu vadīs Ronalds Briedis.

Festivāla programma skatāma https://www.dzejasdienas.com/programma/

Festivālu organizē Latvijas Rakstnieku savienība. Festivālu informatīvi atbalsta portāli Satori un LSM, izdevumi Domuzīme un konTEKSTS. Festivālu finansē Rīgas Dome un Valsts kultūrkapitāla fonds. Festivālu atbalsta Valmiermuižas alus darītava.

Visi festivāla pasākumi ir apmeklējami bez maksas. Informējam, ka pasākumi tiks fotografēti un/vai filmēti. Apmeklējot pasākumus, Jūs piekrītat foto un video uzņemšanai pasākumu laikā un publiskai izvietošanai reklāmas nolūkos.

Gundegas Zikmanes akvareļu izstādes “Lai arī rudens…” atklāšana

4. septembrī plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) Robinsonzālē tiks atklāta Gundegas Zikmanes jubilejas personālizstāde “Lai arī rudens…”

Gundega Zikmane ir nodarbojusies gan ar vārda (ir divu stāstu krājumu autore), gan vizuālo mākslu. Bet, strādājot kombinātā “Māksla” par noformētāju, nav varējusi pilnībā piepildīt savu radošo garu, tādēļ ar 1980. gadu pievērsusies akvareļglezniecībai. Darbojusies Rīgas Lutera Draudzes mākslinieku kopā kopš tās pastāvēšanas. Piedalījusies vairākās izstādēs visā Latvijā.
Viņas darbiem būtisks zīmējums, detaļu precizitāte, viegls, caurspīdīgs krāsu klājums.

Par sevi māksliniece saka: “Uzskatu sevi par nemodernu, veclaicīgu, gleznoju tikai to, ko redzu – galvenokārt ziedus un ainavas, jo skaistums ir tepat – visapkārt.”

Gundegas Zikmanes akvareļu izstāde “Lai arī rudens…” Ojāra Vācieša muzejā skatāma līdz 26. oktobrim.

Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv
Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Izstādes “Wolken” atklāšana

8. augustā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, tiks atklāta Kristiana Fuksa izstāde “Wolken”.

Kristiana Fuksa glezniecību var raksturot kā attālu sajūtu pasauli, kurā dzīvo konkrēti tēli. Bieži tie parādās vien kā melnas ēnas – iespiedušās atmiņā uz mūžu. Golfa spēlmaņi, mikipeles – tie ir izniruši no mākoņiem un ir savas skumjās eksistences liecības. Tie ir sastinguši šajā vietā un laikā. Vienīgais, kas spēj vēl kustēties – mākoņi, kas slīd tiem garām, turpinot savu nepārtraukto ceļu. Tie liecina par neapturamo laiku un patstāvīgo ritmu, kuriem šie tēli netiek līdzi, jo ir vien mākslinieka atmiņas daļas – daļas no bērnības un mūsdienām – sastingušas mūžīgā tumsā. Pakļaujoties mākslinieka emocionālajai jūtībai, tēlos novērojams trauslums, kas pakļāvies mūsdienu raksturīgajam spiedienam un nepastāvībai.

Grafiskais dizains: Kintija Elīna Karaša

Izstādi atbalsta: Piebalgas alus

*Wolken – (no vācu valodas) mākoņi

Vairāk informācijas:
+ 371 67619905, + 371 67614015;
vacietis@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos

Izstāde “Vasara”

 

Ojāra Vācieša muzejam ir tradīcija sadarboties ar jaunajiem radošajiem māksliniekiem, mūziķiem un, protams, literātiem. Savu balsi, dzejas rindu vai gleznu uzticēt muzeja Robinsona zālei ir bijusi jo daudzu privilēģija, kad blakus Dzejnieka dzīves un radošās darbnīcas aurai muzejā ar savu iesākto ceļu mākslas pasaulē var dalīties jaunie.
Trīs jauni mākslinieki ir viesi Ojāra Vācieša muzejā. Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības studenti Edvarts Logins, Marta Griģe un Ieva Zinere attēlo vasaras dabu plenēra eļļas krāsu ritmos.
Topošais gleznotājs Edvarts Logins raksturo izstādi: “Laikmetīgs un brīvs piegājiens iespaidiem no dabas. Darbi tapuši šajā vasarā Kuldīgā, Ķegumā, Rīgā. Eļļas gleznojumi skatītājam vēsta par dabas interpretāciju, saskatītu ar latviešu jauno gleznotāju vērīgo skatienu. Izstāde veltīta vasarai!”

Izstādes aplūkojama no 11. jūlija līdz 5. augustam.

Baltā galdauta svētki

Ielūdzam Pārdaugavas draugus un kaimiņus uz valsts svētku pasēdēšanu pie balti klāta galda skaistajā Ojāra Vācieša muzeja dārzā sestdien, 4. maijā, no plkst. 11.00 līdz 14.00!

Aicinām ierasties ar cienastu, savukārt par brīnišķīgu atmosfēru parūpēsies Ojāra Vācieša muzejs un Pārdaugavas radošais centrs.

Runā Pārdaugava ar Linardu Rozentālu

24. aprīlī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) sarunu cikla “Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu.

Sarunu cikls iezīmē Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Pasākumu cikls aicina Pārdaugavas apkaimes iedzīvotājus apzināties savas apkārtnes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Rīgas Lutera draudze ir lielākā luterāņu draudze Latvijā. Līdzekļu vākšana Lutera baznīcas, arī Torņkalna baznīcas, celtniecībai tika uzsākta 1881. gadā. Baznīca tika uzcelta laikā no 1888. līdz 1890. gadam pēc arhitekta Johana Koha projekta. Ēka iesvētīta 1891. gada 24. februārī. Tā ir pirmā Lutera vārdā nosauktā baznīca Latvijā.

Sarīkojuma ietvaros par baznīcas vēsturi, arhitektūru un par tās lomu Torņkalna un Pārdaugavas kultūrainavā vēstīs Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.
Linards Rozentāls, Dr.theol., ordinēts par mācītāju 1995. gadā. Kalpo Rīgas Lutera draudzē kopš 2000. gada. Līdztekus darbam draudzē viņš ir kapelāns Bērnu slimnīcas Vecāku mājā.

Tieši pašlaik Ojāra Vācieša muzejā aplūkojama arī Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde “Kas dārzā, kas dārzā”. Jau kopš 2001. gada tādas muzejā tiek rīkotas katru pavasari ap Lieldienu laiku. Šoreiz dotais nosaukums pavēris iespējas glezniecības, grafikas, tēlniecības, keramikas, stikla, metālmākslas u.c. dažādu nozaru māksliniekiem, katram pašam izvēloties darbus, reizē garantējot kopīgu noskaņu.

Ieejas maksa: 2.00 EUR;

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Izstāde “Kas dārzā, kas dārzā”

No 14. aprīļa  Ojāra Vācieša  muzejā Torņakalnā skatāma netālu esošās Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde  Kas dārzā, kas dārzā.

Kā stāsta mākslas zinātniece Rūta Muižniece: „Jau vairāk nekā desmit gadus draudzes mākslinieku izstādes tiek rīkotas ap Lieldienu laiku. Šoreiz dotais izstādes nosaukums pavēris iespējas glezniecības, keramikas, tekstila, stikla, metāla mākslas u.c.  nozaru māksliniekiem, katram pašam izvēloties darbu, garantēt kopēju ekspozīcijas noskaņu-pavasarīgu, gaišu, jaunu cerību pilnu.

Ekspozīcijas centrā likti izcilās latviešu gleznotājas Māras Vaičunas (1949-2019) darbi-kā mīlestības un cieņas apliecinājumu ilggadējai kopas dalībniecei, kas šā gada sākumā aizgāja Mūžībā. Viņas klātbūtne aizvien jūtama draugu un kolēģu sirdīs, tāpat kā stabila paliek viņas īpašā vieta latviešu 20.gs pēdējo gadu desmitu un 21.gadsimta glezniecībā.”

Izstādes atklāšana un tikšanās ar māksliniekiem 14.04.2019. plkst.13.00,

Atklāšanā ieeja bez maksas.

Vairāk informācijas: Speciāliste Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vācietis un laiks. Agrīnā dzeja

27. martā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā notiks pirmais sarīkojums ciklā “Vācietis un laiks”, kurā kopā ar literatūrzinātnieci Madaru Eversoni tiks diskutēts par O. Vācieša agrīno dzeju. Diskusiju vadīs speciālists Mārtiņš Pommers Bērziņš.

Ojārs Vācietis ienāk latviešu dzejā 20. gadsimta piecdesmitajos gados un jau ar saviem pirmajiem krājumiem apliecina sevi kā spēcīgu un jaunu dzejas balsi. Tomēr aplūkojot viņa pirmo dzejas krājumu „Tālu ceļu vējš” (1956) nezinātājam var rasties iespaids, ka Ojārs Vācietis ir izteikti ideoloģiski orientēts dzejnieks. Šāds vērtējums, protams, ir pārlieku vienkāršots. Tādēļ nepieciešams diskutēt par apstākļiem, kādos top Ojāra Vācieša dzejas krājumi, un par šo krājumu vērtējumu tā laika un mūsdienu sabiedrībā.

2018. gada nogalē tika izdoti apkopotie Ojāra Vācieša balss ieraksti „Runā Ojārs Vācietis”. Apjomīgais izdevums 13 diskos vēlreiz aktualizējis nepieciešamību runāt par Vācieša dzejas pārmaiņām un attīstību.
Ir iecerēti trīs pasākumi, kas aptver trīs nosacītus Ojāra Vācieša daiļrades posmus – agrīnais Ojārs Vācietis, romantiskais Vācietis un vēlīnais Vācietis. Šāds iedalījums, protams, ir visai nosacīts, tomēr iezīmē aptuvenus Vācieša dzejas attīstības posmus. Ojārs Vācietis savā dzejā aktīvi reflektē par sava laika norisēm, tomēr nezaudē savu aktualitāti arī mūsdienās. Vienlaikus ir nepieciešams izvērtēt arī Ojāra Vācieša nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Plānotie pasākumi:

✒ 27. marts – ar literatūrzinātnieci Madaru Eversoni tiks diskutēts par agrīno Ojāru Vācieti un par dzejas radīšanu un attīstību totalitārisma apstākļos;

✒ 25. septembris – ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi tiks diskutēts par romantisma strāvojumiem Vācieša dzejā;

✒ 27. novembris – ar literatūrzinātnieku un dzejnieku Marianu Rižiju diskutēsim par vēlīno, kā arī nepublicēto Ojāru Vācieti.
Sarunu ietvaros tiks arīdzan atskaņoti Ojāra Vācieša balss ieraksti, kas reprezentē konkrētos dzejas krājumus. Tiks aplūkota attiecīgā perioda dzejas uztvere gan tā laika, gan mūsdienu kontekstā. Balstoties uz O. Vācieša vēstulēm, publicistiku un laikabiedru atmiņām, pievērsīsimies arī paša dzejnieka uzskatiem par dzejas tapšanu.

Pasākumu ciklā no vienas puses tiks aplūkots Vācietis literatūrzinātniskā skatījumā, bet no otras puses ļaus iesaistīties arī auditorijai, lai runātu arī par subjektīvo Vācieša uztveri. Pasākumu apmeklētāji tiks aicināti nolasīt arī sev nozīmīgus attiecīgā posma Vācieša dzejoļus.

Ojāra Vācieša muzejā jau tradicionāli katra mēneša pēdējā trešdienā tiek rīkoti sarunu vakari, kuros literāti, mūziķi, mākslinieki un citas sabiedrībā un kultūrā nozīmīgas personas runā par aktuālo. 2019. gadā sarunu vakari par Ojāru Vācieti tiks organizēti pamīšus ar sarunām par Pārdaugavas lomu Latvijas kultūrainavā „Runā Pārdaugava”.
Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos

Kopotie dzejas ieraksti “Runā Ojārs Vācietis”

Ojāra Vācieša muzejs kopā ar O. Vācieša biedrību, izdevniecību “Upe tuviem un tāliem” un atbalstītāju Sandi Bērtaiti ir izdevis O. Vācieša kopotu balss ierakstu albumu “Runā Ojārs Vācietis”.

Ojāra Vācieša muzeja krājumā glabājas unikāla ierakstu kolekcija – dzejoļu ieraksti autora lasījumā. Šo kolekciju veido gan radiofonā un televīzijā tapuši raidījumu ieraksti ar dzejnieka piedalīšanos, gan arī literatūrzinātnieces Andas Kubuliņas ierakstīti dzejoļi pag.gs. 80. gados. Jāņem vērā, ka O. Vācieša uzstāšanās publikas priekšā arvien bija saruna ar lasītāju, ļoti bieži viņš jaunradītos darbus lasīja draugiem priekšā gan sarunā pa telefonu, gan tiekoties klātienē, tāpēc ieraksti iegūst vēl svarīgāku nozīmi O. Vācieša daiļrades apzināšanā.

Sākotnēji dzejoļi tika ierakstīti magnetofona lentēs, pēc tam pārrakstīti kasetēs, jau šajā gadsimtā pārveidoti digitāli. Pēc ierakstu apkopošanas, tie tika nodoti apstrādāšanai skaņu ierakstu studijā – šobrīd unikālā kolekcija ir ieguvusi pilnīgi citu skanējumu, ieraksti ir notīrīti un atjaunoti.

Trīspadsmit kompaktdiskos hronoloģiskā secībā ir sakārtoti dzejoļi pēc dzejnieka dzīves laikā iznākušajiem krājumiem (pēdējā cd ietilpst arī ārpus krājumiem esošie dzejoļi), tādējādi sniedzot vispusīgu priekšstatu par Ojāra Vācieša daiļradi. Ierakstos ir dzejoļi, kuru ieraksti ir saglabājušies dažādās vietās, nereti vienu ierakstu no otra šķir vairāki gadi, un tas ļauj ieraudzīt, kā mainījusies balss intonācija, akcenti un attieksme arī no paša autora puses. Ir dzejoļi, kas ierunāti tā, kā sākotnēji uzrakstīti, nevis kā publicēti cenzētajos dzejoļu krājumos.

Šī autentisko ierakstu kolekcija ir ne tikai O.Vācieša dzīves un daiļrades liecība, bet iezīmē arī nozīmīgu laika posmu latviešu literatūras un kultūras vēsturē. Citējot dzejnieku Jāni Peteru: “Ojārs Vācietis ne stundu nav radījis dzeju “labos laikos”, tikai vien tajos, kad valsts “sarkanais zīmulis” svītroja visu, kas režīmam nepatika. [..] Cenzūras gados ir ne vien sacerēti, bet arī izdoti dzejoļi par mūsu Balto un Vienīgo Māti, par šķelto tautu, pret “prusaku” runām tribīnēs. Bet pāri visam – cilvēkmīlestība. Arī mūsdienas Ojāra Vācieša dzeja ir tik brīva, ka spēj mūs uzrunāt arī no citas saules”.

Dzejas izdevuma “Runā Ojārs Vācietis” cena muzejā – 20 Eur.

Ivetas Vecenānes izstāde “Asna metamorfoze”

No 8. februāra līdz 12. aprīlim Ojāra Vācieša muzejā aplūkojama tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstāde “Asna metamorfoze”.

“Mans mīļākais darba mēnesis ir februāris, kad baltā sniega kupenas kāpj iekšā pa logu, istabā ir silti un svaigi, skan sarkana mūzika. Tad apstādinu laiku un nežēloju krāsas košumam”, tā par radīšanas mirkļiem ziemā saka māksliniece Iveta Vecenāne.

Raksturojot mākslinieces rokrakstu, ir grūti atraut skatu no krāsu gammām, kādas rada māksliniece, aužot stellēs, rakstot savos gobelēnos spēcīgus sievietes stāstus mums – par dzīvi, mīlestību, likteni, savu zemi.
Latviešu mitoloģijā Laima ir tā, kas auž jeb raksta dzīves pavedienu.
Šo sakrālo darbību var attiecināt arī uz Ivetas Vecenānes mākslu, kurā ūdensroze, stiebrs un asns, akmens, vanags, debesis un citi tēli teiksmaini vēsta par ziemeļzemes Latvijas dabas un cilvēku skaistumu.

Iveta Vecenāne ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmija.
Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Starptautiski žūrētas un personālizstādes ir bijušas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Ukrainā, Itālijā, Luksemburgā, ASV, Uzbekistānā, Anglijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Ķīnā, Arābu Emirātos.

Kopš 2012. gada strādā ar Latvijas zinātnieces Inga Lasenko radīto dzintara pavedienu.
2018. g. Iveta Vecenāne saņēma 3. godalgu dizaina konkursā Ķīnā.

Veidot izstādi O. Vācieša muzejā mākslinieci ir iedvesmojuši arī skaisti personīgi motīvi. Bieži privātās sarunās gleznotāja Rita Valnere ir stāstījusi par dzejnieku Ojāru Vācieti, viņas gleznotiem portretiem, dzeju. Ne tik viennozīmīgo mākslinieka dzīvi, vietu sabiedrībā.

“Asna metamorfoze” izstāde atspoguļos mākslinieces tēmas: augšanu, ziedēšanu… dažādās tekstila tehnikās.

Bērniem māksliniece izveidos krāsojamo kartiņu pēc O. Vācieša dzejoļa:

Tu liec man ziemā plaukt un zarot
Uz ledus zariem ziedus nest,
Tu liec tik stipri pavasarot,
Ka ziemu nepazīstu es.

Vairāk informācijas: Speciāliste Dace Micāne Zālīte
+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv