No 11. jūlija būs skatāma gleznu izstāde IMANTS MELDERIS. NO PĀRDAUGAVAS.

Imants Melderis dzimis 1944. gadā kā jaunākais bērns tēlnieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Emīla Meldera ģimenē. Pārdaugavā, Dīķa ielā, pagājusi viņa bērnība, nepaklausīgie pusaudžu gadi, pārgalvīgā jaunība, šeit 2001. gadā mākslinieks aizgāja mūžībā.

Augot mākslinieku sabiedrībā, nevilšus ietekmējoties no tēva, Imants Melderis jau laikus apjauš savas dzīves aicinājumu. 1962. gadā viņš beidz Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu jeb „rozīšus". Izcilā kompānijā ar Jāni Anmani, Juri Jurjānu, Valdi Opmani 1968. gadā pabeidz Latvijas Mākslas akadēmiju.

Tālāko jaunā mākslinieka virzību diktē viņa daudzpusība ne tikai mākslā, bet arī dzīvē. Figurālo kompozīciju, kluso dabu un ainavu aktualitāte, pabeigtība nav apstrīdama. To, ka mākslinieks pēc dabas bija aizrautīgs un straujš, apliecina viņa daiļrade - spēcīgā enerģētika, vīrišķīgie otas triepieni, krāsu blīvums un košums gan akvareļos, gan gleznās nevienu neatstāj vienaldzīgu.

Imanta Meldera darbi glabājas LMS mākslas krājumā, neskaitāmās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. Imants Melderis piedalījies daudzās kopizstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, taču ideja par personālizstādi mākslinieka dzīves laikā nav realizējusies. Šī būs pirmā.

 



No 4. jūlija Ojāra Vācieša muzejā būs apskatāma Ingrīdas Ivanes darbu izstrāde „ex libris".

Ingrīda Ivane ir Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studente. Iepriekšējās studijas Latvijas Kultūras akadēmijā veicinājušas viņas interesi ne vien par materiāla vizuālo, bet arī vēsturisko izpēti.

Izstādes nosaukums „ex libris" var tikt interpretēts vairākos veidos. Daļa darbu patiesi tapusi ex libris - no grāmatām, izmantojot nodilušus grāmatu vāciņus un attēlojot uz tiem telpu ap grāmatām jeb pilsētvides aprises.

Lai arī par ex libri pieņemts uzskatīt mākslinieka radītu grāmatzīmi, tomēr arī pats lasītājs bieži vien neapzināti grāmatu papildina, pārrada, izveidojot to par savu grāmatu. Veltījuma ieraksti, piezīmes lappušu malās, grāmatzīmes, par kurām bieži kļūst visneiedomājamākie priekšmeti, tas viss veido stāstu arī par lasītāju, viņa personību un laikmetu. Izstādes otru būtisko daļu veido māksliniecisks dažādu šo piederības zīmju apkopojums un kolāžas.

Izstādes atklāšana 4. jūlijā plkst. 17.00

Izstāde  būs apskatāma līdz 15.augustam.

 



Valodas vakari 

30.jūlijā plkst.18.00 ar dzejnieki un tulkotāju Dagniju Dreiku sarunāsies literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis.

Dzejniece un tulkotāja Dagnija Dreika dzimusi 1951.gadā, LVU studējusi franču valodu. Pirmais dzejoļu krājums iznāca 1971. gadā. Raksta dzeju un prozu. Vairāku bērnu grāmatu autore. Tulkojusi no franču, angļu, krievu, spāņu, poļu, bulgāru un horvātu valodas. Par H. Melvila romāna "Mobijs Diks jeb Baltais valis" tulkojumu 2004. gadā saņēmusi Gada balvu literatūrā..

27.augustā plkst. 18.00 saruna ar Maiju Laukmani par kurzemniekiem un dzeju.

Viņas dzejas krātuve ir latviešu folklora, mitoloģija, tautas tikumu mācība, latviskās tradīcijas. Viņa ir arī sava novada folkloras vācēja un sistematizētāja, kurzemniecisko tradīciju pētītāja. Dzejoļi pie viņas atnāk uzreiz. Naktī pie gultas tuvumā vienmēr atrodas papīrs un rakstāmais aukliņā. Dzejolis var tapt vienā mirklī, tad tas arī tiek uzrakstīts.

24.septembrī plkst. 18.00 saruna ar vēsturisko romānu autoru Jāni Lejiņu.

Pēc pirmās grāmatas iznākšanas 1988.gadā ilgu laiku  par Jāni Lejiņu nekas nebija dzirdams, līdz 2001.gadā iznāca vēsturiskās triloģijas „Zīmogs sarkanā vaskā" 1.daļa, kas kļuva par pamanītu  notikumu latviešu literatūrā. Pirmajai daļai sekoja vēl divi romāni, bet 2012.gadā - romāns „Kamera Obskura"

Ieejas maksa - 1,42 EUR

skolēniem, pensionāriem - 1,00 EUR