No 20. oktobra Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atvērta izstāde „ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai".

1950. gadā, kad dzejnieks Aleksandrs Čaks pameta šo pasauli, Ojāram Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.

Šobrīd nav zināms, kad un kā Ojārs Vācietis iepazina Aleksandra Čaka dzeju. Varbūt pie vainas bija Rakstnieku savienības jauno dzejnieku konsultante šerpā un asprātīgā Mirdza Ķempe, kuras bijušais vīrs Eriks Ādamsons savulaik bija labs Čaka draugs un kura skaidri zināja, kā jāizklausās talantīgi uzrakstītai dzejai. Tikpat labi var būt, ka Vācieti ar Čaku saveda kopā apstāklis, ka Ojārs Vācietis bieži viesojās Čaka dzīvoklī Lāčplēša ielā, kas bija kļuvis par Rakstnieku savienības komunālo dzīvokli un kurā mitinājās jaunie literāti.

1959. gadā Vācietim tika uzticēta Aleksandra Čaka dzejas izlases sastādīšana. Divsējumu izlase iznāca 1961. gadā, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem lasītājam bija iespēja atkal ieraudzīt, kaut arī fragmentāru, tomēr autentisku Aleksandru Čaku.

Pie Čaka Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien - ir vismaz četrpadsmit Čakam veltītu dzejoļu. Tā ir gluži kā saruna mūža garumā. Saruna par dzīvi, dzeju un Rīgu.

Visiem zināms, ka Čaks ir īstens Rīgas dzejnieks, viņa dzejoļos Rīga atdzīvojas un ir skaidri redzama visās savās izpausmēs. Taču arī Ojārs Vācietis Rīgai ir veltījis ārkārtīgi daudz lielisku dzejoļu. Izstādes veidotāji velējās parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.

Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par „savu paradīzi", tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960. gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa „laimīgo zemi, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu", kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.

Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa, Ojāra Martinsona fotogrāfijas.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 



Izsludināta pieteikšanās Ojāra Vācieša literārajai prēmijai dzejā

Carnikavas novada dome divpadsmito reizi izsludina konkursu uz Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā, kas tiek pasniegta reizi gadā par iepriekšējā literārajā gadā izdotu dzejoļu krājumu.

Pieteikumus konkursam var iesniegt līdz šī gada 6.oktobra plkst. 17.00 Carnikavas novada domē Stacijas ielā 5, Carnikavā. Uzziņas pa tālr. 67993545, 28615155. 

Ar konkursa nolikumu var iepazīties Carnikavas novada domē (Stacijas ielā 5, Carnikavā, LV - 2163) vai pašvaldības mājas lapā http://carnikava.lv/images/Izvelnes/Pasvaldiba/Nolikumi/2013/Vaciesa_premija.pdf

 

Pretendentus O.Vācieša literārajai prēmijai dzejā var izvirzīt grāmatu apgādi, laikrakstu, žurnālu redakcijas, kultūras institūcijas, kā arī valsts un sabiedriskās organizācijas.

O.Vācieša prēmija tiek pasniegta kopš 2003.gada un tās laureātu vidū ir Inese Zandere, Inga Gaile, Andra Manfelde, Pēteris Brūvers, Imants Auziņš, Leons Briedis, Anna Auziņa u.c.



 

No 9.septembra Ojāra  Vācieša muzeja Mansarda zālē ir apskatāma izstāde "Rakstāmmašīnu stāsti".

Izstādē  redzamas dzejnieka O.Vācieša personīgās rakstāmmašīnas un rakstnieka Vlada Spāres rakstāmmašīnu privātkolekcija.

Rakstāmmašīnas katra ar savu  stāstu atklāj  laikmeta elpu, ceļu no  nebeidzami straujās tehnoloģiju attīstības sākuma līdz šodienas digitālo tehnoloģiju pasaulei. Katra rakstāmmašīna ir sava laika liecinieci, kas sniedz priekšstatu par iepriekšējo paaudžu rakstniekiem.