28. septembrī plkst. 18.30 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, notiks ceturtais cikla SAVĒJO TIKŠANĀS pasākums RAKSTNIEKU SAVIENĪBA TOREIZ UN TAGAD. Sarunāsies Lija Brīdaka un Māra Misiņa. Sarunu vadīs Arno Jundze.

Latvija Rakstnieku savienība tika dibināta 1940. gadā, un tās biedri ir Latvijā un ārzemēs dzīvojoši latviešu literatūras darbinieki — dzejnieki, literatūrzinātnieki, prozaiķi u.c. Savienības galvenie mērķi ir veicināt latviešu literatūras attīstību, kā arī aizstāvēt biedru intereses un tiesības. Nenoliedzami Rakstnieku savienība bija galvenā rakstniekus un dzejniekus vienojošā organizācija Padomju periodā. Bet kāda ir Rakstnieku savienības loma šodien? Atmiņās par Rakstnieku savienību dalīsies dzejnieces Māra Misiņa un Lija Brīdaka, savukārt par Rakstnieku savienību šodien runās Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Lija Brīdaka ir latviešu dzejniece, rakstniece un scenāriste. Pēc viņās scenārijiem tapušas filmas “Stari stiklā” un “Pilsētas atslēgas”. Viņa pieder paaudzei, kas tāpat kā Ojārs Vācietis ienāca literatūrā pagājušā gadsimta 50. gados. Lija Brīdaka strādājusi par galveno redaktori izdevniecībā „Liesma”, pēc tam Rīgas kinostudijā. Rakstnieku savienības biedre kopš 1962. gada.

Māra Misiņa ir latviešu dzejniece un atdzejotāja. Daudzus gadus strādājusi arī Rakstnieku savienībā – sākotnēji kā tehniskā sekretāre, pēcāk arī kā dzejas konsultante un kā valdes sekretāre. Vēlāk bijusi arī Kultūras Dienas redaktore. Rakstnieku savienības biedre kopš 1978. gada.

Ieejas maksa 2,00 EUR

 

Skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR




8. septembrī plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, tiks atklāta mākslinieces Laimas Eglītes personālizstāde „NAFTALĪNS un ZĪNS”.

Laima Eglīte dzimusi 1945. gada 18. novembrī Rīgā. Mācījusies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. No 1969. gada regulāri piedalās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

Paralēli glezniecībai Laima Eglīte periodiski ilustrējusi bērnu grāmatas un veidojusi animācijas filmas studijā „Dauka”, tostarp arī Latvijā pirmo zīmēto multfilmu “Kabata", kas veidota pēc Ojāra Vācieša dzejoļu motīviem  (1983, režisore Roze Stiebra).

Ingrīda Burāne par Laimu Eglīti: „Laima kā  personība veidojās, savus cilvēciskos un mākslinieciskos principus noskaidroja dumpīgajos sešdesmitajos. Tas ir laiks, kad mūsu paaudze mēģināja kāpt pāri robežām. Telpas jēdziens ieguva citas dimensijas, jo Nils Ārmstrongs bija spēris pirmos soļus uz mēness. Laiks, kad mūsu paaudze dzīvoja līdzi notikumiem Prāgas pavasarī un Vudstokā. Laiks, kad iepazinām Kokto, Prustu, Kafku, sirreālistus, Marselu Marso, Džimu Morisonu, Džoānu Baezu un visus citus, kuriem bija brīvības garša uz lūpām. Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā jaunie mākslinieki gavilējoši, nopietni, izmisīgi, ironiski, traģiski manifestēja humāno, individuālo, atšķirīgo. Varbūt tāpēc nu jau vairāk kā trīsdesmit gadus Laimas Eglītes gleznu centrā ir cilvēks.” (Studija) Laima Eglīte un Ojāra Vācietis ir laikabiedri un, lai arī šīs divas personības pārstāv atšķirīgus mākslas veidus, tomēr viņu abu mākslinieciskos principus būtiski ietekmējis viena un tā paša laikmeta impulss.

 

Izstādē “NAFTALĪNS un ZĪNS” iekļauta gan mākslinieces senāku darbu kopa, gan arī jaunāko laiku darbi. Izstāde met tiltu starp veco un jauno, starp klasisko un moderno.




30. augustā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, notiks trešais cikla SAVĒJO TIKŠANĀS pasākums VĒSTURISKAIS ROMĀNS. Sarunāsies Osvalds Zebris un Inga Gaile. Sarunu vadīs Arno Jundze.

Katrs no grāmatu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romāniem aptver kādu laika periodu 20. gadsimta Latvijā. Šīs sērijas romāni ir iemantojuši lielu popularitāti lasītāju vidū gan ļaujot atskatītas uz neseno vēsturi, gan arī rosinot kritiski pārvērtēt šo laiku.

Sarunā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par romānu tapšanas gaitu, par vēsturiskā romāna lomu Latvija literatūrā, par laikmeta un autora attiecībām u.c.

Grāmatu sērija 2014. gadā aizsākās ar Osvalda Zebra romānu “Gaiļu kalna ēnā”, kas lasītājiem piedāvā literāro versiju par 19. gs. beigām un 20. gs. sākumu Latvijā. Šī gada pavasarī autors par šo darbu saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu.

 

Sērijā izdotais darbs “Stikli” ir dzejnieces un dramaturģes Ingas Gailes pirmais romāns. Tā darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms.