Ojāra Vācieša muzejs

Ojārs Vācietis bija mūsu sirdsapziņa.

Imants Ziedonis

* * *

Liels dzejnieks ir kultūras kristāls. Mums tāds ir. Kā asara. Kā sveķis. Kā izlauzies avots.

Viņš redz pasauli savādāk, jo skatās no vairākumam it kā nepieņemama redzesleņķa.
Viņš iet augšup pret straumi un lec pāri aizsprostiem.
Viņš ieelpo dūmus krietni pirms degšanas.
Kā pārjūtīgs seismogrāfs viņš reģistrē apakšzemes grūdienus, brīdinot zemes iemītniekus jau iepriekš.
Viņam ir liels talants.
Rainis – Čaks – Vācietis – tā es uzdrošinos teikt.

Ojārs Vācietis dzīvo Altonavas ielā koka namiņā bez tā sauktajiem labiekārtojumiem, bet viņš neprasa citu dzīvokli un protestēs, ja viņam to dos. Un vienubrīd neļāvās taisīt remontu dzīvoklī laikam tāpēc, lai neaizkrāso ciet visus šos dzejas gadus. Viņš pastaigājās visbiežāk pa loku Mārupes iela – Āgenskalna tirgus – Māras dīķis – Arkādija.

Pieticīgs, neuzkrītoši ģērbies cilvēks ar bereti galvā un saulē samulsušām acīm.

Jānis Peters

* * *

Ojārs bija dzimis dzejai kā putns lidojumam, kā dzīvība – elpai. Dzeja viņam bija vienīgais iespējamais dzīves veids, sadegšanas veids, kas viņu piepulcē dažādu laikmetu un tautu izcilu dzejnieku pulkam.

Imants Auziņš